Foto: LETA

Augusta beigās Krievijas pilsētā Kazaņā notika jauniešu profesionālās meistarības starptautiskās sacensības "WordSkills", kuru laikā pulcējās arī nozaru eksperti un izglītības politikas veidotāji, lai spriestu par nākotnes izglītību un tendencēm. Pēc izglītības ministru tikšanās portālam "Delfi" bija iespēja aprunāties ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāri Līgu Lejiņu par to, kā uz pasaules fona izskatās Latvijas profesionālā izglītība, kādas nākotnes tehnoloģijas un metodes varam un jau esam sākuši ieviest un kādi varētu būt nākotnes mērķi, lai izglītības sistēma Latvijā būtu pieejama ikvienam un lai tā būtu efektīva, piedāvājot nozarēm nepieciešamos speciālistus.

"WordSkills" konferencē izskanēja doma, ka ideāla 21. gadsimta mācību sistēma būtu tāda, kurā cilvēks jebkurā vecumā, jebkurā laikā varētu iet mācīties, ko un kā vēlas. Vai tas ir iespējams mūsu sistēmā?

20 un nedaudz vairāk neatkarības gados esam izgājuši transformācijas procesu, salaužot plānveida sistēmu un nonākot līdz atvērtai izglītības sistēmai. Piemēram, profesionālajā izglītībā viena no lietām, pie kā diezgan daudz strādājam, ir ne tikai nozares noteiktais profesijas standarts, bet arī, ejot cauri mācību procesam, saprast, kā nonākt līdz augstākam punktam. Bet, ja esi apguvis vienu trešdaļu vai pusi konkrētu lietu, piemēram, amatniecībā, tev jau kaut kas ir, ar ko vari sākt, un, ja saproti, ka gribi iet tālāk, atgriezies un sāc nākamo posmu. Tā klucīti pa klucītim. Tur ir jālauž arī cilvēku stereotipi. Ir vēl cita problēma. Darbaspēka trūkuma dēļ jauniešus izķer no skolas sola. Ir nozares, kur visus, kas tikko ienākuši, pirmais vai otrais kurss, piesaista uzņēmumam. Vai tas ir labi, arī ir diskutabli.

Viņiem, esot darba tirgū, vairs nav iespēju izglītoties un augt tālāk?

Jā, tāpēc runājam ar nozaru ekspertu padomēm, kā to sabalansēt. Gan darbs, gan mācības ir svarīgas. Ja jaunieti izķer sākuma posmā, skaidrs, ka viņš augstākās prasmes vēl nav ieguvis. Lai viņu nenobremzētu, izglītības sistēmai un arī pašam ir jābūt diezgan atvērtam. Tāpat arī augstākajā izglītībā. Tur vēl vairāk jāver vaļā formālā daļa, lai cilvēki varētu izglītoties, nākt atpakaļ papildināties tajā, ko viņiem vajag.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!