Oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazināšana ir mērķis uz kuru pasaulei, bez šaubām, jāvirzās, bet ko darīt ar izmešiem, kas jau ir nonākuši atmosfērā? Viens no virzieniem, kurā tiek meklēti dažādi tehnoloģiski risinājumi, ir CO2 savākšana un pārvēršana lietderīgos resursos. Arī Latvijā tiek strādāts pie tā, kā šo procesu padarīt lētāku un efektīvāku.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Valdis Kampars norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā pasaulē tiek domāts par to, kā savākt CO2 un kaut kur noglabāt, taču nu ir pienācis laiks, kad šī ideja ir ievirzīta nedaudz citā gultnē, proti, tiek domāts par to, kā savākto nevis noglabāt, bet uzreiz pārvērst par ko derīgu un lietojamu.

"Mēs meklējam veidus, kā no CO2 iegūt divu veidu degvielu – metanolu un ogļūdeņražus. Ar ogļūdeņražiem ir sarežģītāk, un tam nepieciešama naftas pārstrādes rūpnīca, tāpēc uz vietas Latvijā mēs tos iegūt nevaram. Taču mēs varam citās valstīs esošajām rūpnīcām piedāvāt risinājumus, kā šo procesu padarīt ekonomiski izdevīgāku," skaidro Kampars.

Lai arī gaisā virmo dažādas radošas idejas par to, kā no gaisa savākt tur esošo CO2 un pārvērst to teju vai tīra oglekļa tabletē, pētnieki vairāk strādā pie tā, kā CO2 savākt no atsevišķiem piesārņojuma avotiem. "Savākt CO2 var no dažādām nozarēm. Šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta stacionāriem emitējošiem avotiem, piemēram, termoelektrostacijām, kas emitē milzīgu daudzumu CO2. Transportā izmešus savākt ir grūtāk, jo tas ir kustīgs avots, bet pašreiz galvenais virziens, kurā lūkoties, ir enerģētikas sektors," norāda Kampars.

Lai arī CO2 savākšana un pārvēršana degvielā, kas atkal radīs CO2 emisijas, sākotnēji var likties neilgtspējīgs risinājums, tas tomēr var izrādīties nozīmīgs solis tām nozarēm, kuras tuvākajā nākotnē vēl nespēs darboties tikai ar atjaunojamo degvielu. Viens no piemēriem, kurā uz ogļūdeņražu bāzes veidota degviela šobrīd ir neaizstājama, ir aviācija. Ja tās vajadzībām nafta turpmāk tiktu iegūta, nevis no jauna izdabūjot to no zemes dzīlēm, bet gan pārstrādājot citas nozares jau radītās emisijas, tad kopējā CO2 bilance ievērojami uzlabotos.

Foto: Kads no video

Pasaules Dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs šo pieeju salīdzina ar atkritumiem. "Visi zina, ka ir labi tos neradīt, taču realitātē tie tik un tā rodas. Tad nu jau radītajiem ir jāatrod gudrs veids, kā tos pārvērst resursos. Turklāt mēs zinām, ka atkritumus ir vērts šķirot tur, kur tie rodas. Tāpat arī ar emitējošiem avotiem – CO2 ir jāsavāc vietās, kur tas rodas. Neatkarīgi no tā, kādi būs tehnoloģiskie risinājumi, ir jāsaprot, ka ogleklim būs vēl augstāka cena. Tie, kuri piesārņos vidi, to emitējot, būs spiesti maksāt lielu naudu. Savukārt tie, kuri būs gudrāki – vai nu ieviesīs savākšanas tehnoloģijas vai mazāk emitēs –, būs pirmie ieguvēji," norāda Rotbergs.

Kampars oglekļa problēmu ilustrē ar piemēru dabā. "Mums ir ļoti labi pazīstams dabas oglekļa cikls. Tas lieliski strādā, bet mums vairs ar to nepietiek, jo pārāk daudz tērējam oglekli. Dabiskais oglekļa cikls ar to vairs galā netiks," uzsver Kampars. Tāpēc tehnoloģijas, kas ļautu otrreizēji izmantot jau vienreiz emitēto oglekli, šobrīd pasaulē ir ļoti nepieciešamas, un tas licis daudziem ārvalstu uzņēmumiem, kuri šobrīd rada lielas CO2 emisijas, jau laikus meklēt jaunus tehnoloģiskos risinājumus.

"Ja savu tehnoloģiju mums nebūs, tad mums viss būs jāpērk. Ārzemēs ļoti daudz uzņēmumu paši proaktīvi, negaidot valdību lēmumus, sāk rīkoties un ik pa brīdim paziņo, ka ir ieviesuši tehnoloģijas, kas samazina CO2 emisijas. Degvielas jomā izteikts piemērs ir sēra satura samazināšana. Rūpnīcas, kas pirmās izstrādāja tehnoloģiju, kā izveidot degvielu bez sēra, panāca, ka to uzliek kā prasību degvielas standartā. Citi ražotāji, kas nebija iemācījušies šādu degvielu izveidot, vienkārši izgāja no tirgus," stāsta Kampars.

Rotbergs šīs pārmaiņas tēlaini salīdzina ar laikmetu pāreju, kad noteicošais pārmaiņu dzinējspēks ir bijis nevis resursu trūkums, bet jaunu tehnoloģiju un prasmju apgūšana: "Kaut kad fosilajam laikmetam būs jābeidzas, un tas nenotiks tāpēc, ka beigsies nafta. Akmens laikmets arī beidzās, bet ne jau tāpēc, ka būtu beigušies akmeņi. Tā ir starptautiskā konkurētspēja, kas ļaus ieviest gudrus mazāka mēroga risinājumus," uzsver Rotbergs.

Vairāk par to, kā no atmosfēras savākto oglekļa dioksīdu var izmantot lietderīgi, skaties "Izziņas impulsa" sižetā, kur tostarp stāstīts par potenciāliem risinājumiem vienā no lielākajiem piesārņotājiem pasaulē – jūras transporta nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!