Foto: Shutterstock
Pusvadītāji un mikročipi bieži tiek dēvēti par 21. gadsimta zeltu. Ja turpina ar šādu analoģiju, ražīgākās raktuves atrodas Āzijā. Vai arī Latvijai ir izredzes atrast vietu šajā industrijā? Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (RTU ETF) dekāns Vjačeslavs Bobrovs uzskata, ka pavisam noteikti. Tikai uz to mērķtiecīgi jāiet.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka tādu gigarūpnīcu, ar kādām var lepoties, piemēram, Taivāna, Singapūra vai Dienvidkoreja, te nekad nebūs. Taču mikročipu industrija nav tikai ražošana vien. Tā ir viena no zinātņietilpīgākajām nozarēm, kur satiekas gan fizika, gan ķīmija, materiālzinātne, elektronika un fotonika (zinātnes joma, kas pēta gaismas ģenerēšanu, pārvietošanos, uztveršanu un apstrādi). Un tieši ar savu "know-how" varam izcelties, sarunā bilst Bobrovs.

Kādas ir nišas, uz ko Latvijai fokusēties? Ir skaidrs, ka no 0 tikt līdz kaut kam tik sarežģītam kā datoru centrālo procesoru ražošana, nevar.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!