Foto: Shutterstock
Tev šķiet, ka 100 megabiti sekundē ir daudz? Vai 500? Varbūt 1000? Apmēram tik lielu maksimālo datu pārraides ātrumu sola vairums komerciālajiem klientiem pieejamo interneta pakalpojumu sniedzēju. Taču eksperiments Japānā sniedzis ieskatu tajā, ar kādu datu pārraides ātrumu varēsim rēķināties nākotnē. Skaitļi ir iespaidīgi.

Iepriekšējais datu pārraides ātruma rekords tika uzstādīts pērn, sasniedzot 178 terabitus sekundē. Jau tas bija vairākkārt apsteidzis priekšgājēju sasniegtos 44,2 terabitus. Pat tādas organizācijas kā NASA, kur stabila un ātra datu pārraide ir viena no būtiskām veiksmīga darba sastāvdaļām, strādā ar tīkliem, kas var nodrošināt "tikai" 400 gigabitu sekundē ātru datu pārraidi. Savukārt nupat inženieri Japānā nodemonstrēja, ka spēj pārraidīt datus pa kabeli ar kopējo garumu ap 3000 kilometru ar ātrumu 319 terabiti sekundē, vēsta vietne "Interesting Engineering".

Kas zīmīgi – Japānas inženieru risinājums neprasa ieviest fundamentāli jaunas tehnoloģijas un infrastruktūru, bet ir samērā viegli savietojams ar jau šobrīd vairumā valstu ieviesto datu pārraides infrastruktūru.

Jaunais rekords tieši tā tika sasniegts – speciālistiem nenācās no jauna ieklāt simtiem kilometru kabeļa, lai tehnoloģiju izmēģinātu. Tika izmantota jau esoša optiskā interneta infrastruktūra, bet ar dažiem būtiskiem papildinājumiem un uzlabojumiem. Komanda izmantoja četru serdeņu optisko šķiedru kabeli un WDM jeb viļņu garuma dalīšanas multipleksēšanu – metodi, kas ļauj pa katru šķiedru vienlaicīgi raidīt informāciju pa daudziem neatkarīgiem kanāliem, izmantojot atšķirīgus gaismas viļņa garumus.

Rekorda uzstādīšanas eksperimentā signāls tika sadalīts 552 atsevišķos kanālos. Ik pēc aptuveni 70 kilometriem signāls tika pastiprināts ar diviem jauna tipa pastiprinātājiem, kuru izgatavošanā izmantoti ļoti reti sastopami ķīmiskie elementi tūlijs un erbijs. Katra atsevišķa kanāla datu pārraides ātrums sasniedza 145 gigabitus sekundē katrā no kabeļa serdeņiem. Attiecīgi 580 gigabiti pa visiem četriem serdeņiem. Pareizinām to ar 552 kanāliem un rezultāts ir aptuveni 320 terabiti sekundē. Kas būtiski – šī kabeļa diametrs ir tāds pats kā tiem optiskās šķiedras kabeļiem, kam ir tikai viens serdenis.

Pētnieki turpinās darbu pie jaunās tehnoloģijas uzlabošanas, lai palielinātu gan datu pārraides ātrumu, gan attālumu, kādā datus var pārraidīt.

Ar saviem atklājumiem plašāku publiku pētnieki iepazīstināja jūnijā notikušajā Starptautiskajā optisko šķiedru sakaru tehnoloģijām veltītajā konferencē. Savukārt plašāk par šo darbu var lasīt, klikšķinot te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!