Jau otrā sesija pie ekrāna: kāda ir tiešsaistes režīma zelta maliņa
Foto: Privātais arhīvs

Teikt, ka studijas tiešsaistē plūst tikpat veikli kā studijas klātienē, būtu nevietā pat pasaules vislabāk ekipētajās augstskolās. Nepārtrauktā dzīve pie ekrāna nogurdina prātu un ķermeni, studentu uzmanības noturēšana un praktiskā satura nodošana tiešsaistes formātā no mācībspēkiem paģēr nemitīgu inovētspēju un klātienes neredzēšanās met izaicinājumu visu iesaistīto motivācijai. Nupat aizvadījusi jau otro tiešsaistes eksāmenu sesiju, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes piektā kursa studente Anete Laura Ģīle stāsta, ka šis laiks kursabiedrus ir ļoti saliedējis. Savstarpēji tiek pārspriestas ne tikai imunoloģijas eksāmena prasības, bet arī īstais brīdis, kad vērsties pēc profesionāla psiholoģiska atbalsta – kā topošie ārsti viņi zina, cik tas ir būtiski. Anetei Laurai zemos punktus palīdz pārvarēt ģimene, bet košus akcentus pelēkajā pandēmijā saliek trīs mēnešu vecais kucēns Neo. Tas ļauj saskatīt nemitīgā tiešsaistes režīma zelta maliņu: ietaupīto laiku, plašāku piekļuvi teorētiskām zināšanām, drošu un ērtu vidi eksāmenu kārtošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Virtuālās piecminūtes un citi studentu ceļi uz slimnīcām

Savā virtuvē gatavota spēka putra pirms paša eksāmena ir pirmais bonuss, ko sesijai tiešsaistē nosauc Anete Laura. Viņas kursabiedrenei no Carnikavas savukārt tas ir ceļā ietaupītais laiks, kas ļāvis pirmoreiz apmeklēt pilnīgi visas konsultācijas pirms eksāmeniem. Jaunajām māmiņām attālinātās studijas deva vairāk laika, ko pavadīt kopā ar mazuļiem, bet kursabiedrenei, kas izslimoja Covid-19, tiešsaistes režīms ļāva neiekavēt nevienu studiju dienu, vien eksāmena laiks tika nedaudz pabīdīts sliktas pašsajūtas dēļ.

Šie gan nav plusi, kas automātiski nāk līdzi studijām e-vidē. Tie rodas tikai tad, ja augstskola laikus sakārtojusi IT infrastruktūru, lieto pārdomātus tehniskos risinājumus, tai ir tiešsaistes videi sagatavoti un pretimnākoši docētāji, kā arī vadības līmenī savlaicīgi pieņemtie lēmumi par studiju norisi tiek plaši komunicēti.

"Ja tas viss ir, tad students tiešsaistes mācību laikā jūtas novērtēts, un šajā ziņā gribu uzteikt mūsu augstskolu," stāsta Anete Laura, kurai aiz muguras jau ziemas sesijā nokārtotie eksāmeni biostatistikā, neiroloģijā, klīniskajā ģenētikā un imunoloģijā, pediatrijā un nupat arī dermatoloģijā.

Lielākoties ziemas sesijas laikā RSU izmantots tiešsaistes eksāmenu zelta standarts – "Respondus LockDown Browser" drošais pārlūks un "Respondus Monitor" video monitorēšanas sistēma. Kā smejas Anete Laura, pirmā iepazīšanās ar to, cik jutīga ir "Respondus Monitor" sistēma, bija ģenētikas eksāmenā, kad stīvā kakla atbrīvošanas vingrinājumi beigušies ar trauksmes zvaniem. Taču nu jau visi – gan studenti, gan mācībspēki – esot adaptējušies.

Atskatoties uz rudens semestri, biostatistikas apgūšanu tiešsaistē topošā ārste pat vērtē kā daudz efektīvāku formātu par klātieni. ""Zoom" vide nekādā veidā nemazina teorētisko lekciju apguvi.

Ar kursabiedriem tieši spriedām, cik plaši mūsu pasniedzēji izmanto visas šīs platformas iespējas – pat cienījama gadagājuma oftalmoloģijas docētājai nebija tehnisku aizķeršanos lekcijās.

Vienīgais, pasniedzēja pārdzīvoja, ka netiekam pie instrumentu iepazīšanas un klīnisko gadījumu skatīšanas klātienē. Tas ir galvenais tiešsaistes mīnuss. Savā ziņā priecājos, ka esmu piektajā kursā, un mums jau aiz muguras tik praktiski studiju kursi kā kardioloģija, kur tiek intensīvi skatīti pacienti, vai klīniskās aprūpes pamati, kur topošie ārsti apgūst katetru likšanu, ģērbšanos pirms operācijām un citas praktiskas lietas, kuru norisi grūti iztēloties pie ekrāna," stāsta topošā ārste.

Taču jāsaka – laikā, kad praktiski slimnīcās lielākā daļa studentu netiek, mācībspēki domā par iespējām attālināto pieredzi pietuvināt klātienei. Anete Laura atsaucas uz virtuālām simulācijām, grupu darbu "Zoom" platformā un tiešsaistes dalību tā dēvētajās piecminūtēs klīnisko universitāšu slimnīcās, kur tiek izvērtēts attiecīgās nodaļas pacientu stāvoklis.

Pedagogi – pandēmijas varoņi

"Ja raugāmies uz soļiem, kas sperti digitalizācijas virzienā, tad var teikt, ka mēs Covid-19 gatavojāmies jau sen," joko ķīmiķe RSU docente Agnese Brangule. Viņa atsaucas uz Borisa un Ināra Teterevu fonda stipendiju, kas ļāva jau pirms pieciem gadiem sākt digitalizēt materiālus, kurus students var apgūt patstāvīgi. "Sagatavojām īsus, tematiskus video un kopā kolēģi Mihailu Haļitovu pieņēmām lēmumu, ka kolokvijus noturēsim elektroniski – studenti pulcējās auditorijās pie datoriem, kas aprīkoti ar īpašu drošības sistēmu, un kārtoja eksāmenus, izmantojot mūsu izveidoto elektronisko uzdevumu banku," situāciju vēl pirms pandēmijas ieskicē docētāja.

Agnese ir daudz strādājusi ar mācību materiālu digitalizāciju. Viņas pirmais pašradītais algoritms mācību programmai tapa studiju laikā 90. gadu sākumā. Nopietnākā līmenī viņa tam pievērsās 2005. gadā vidusskolām domātā projektā, kad daudzos bioloģijas kabinetos nebija nekā cita kā vien pāris kurmju skeleti.

Īstenotie digitalizācijas projekti Agnesei ielika arī varenus pedagoģiskos pamatus – katram uzdevumam jābūt pedagoģiski pamatotam ar definētu sasniedzamo rezultātu un skaidrību par to, kā docētājs un kā audzēknis zinās, ka tas sasniegs. "Visu pedagoģisko darīt ar jēgu – es teiktu, ka tā ir bijusi RSU oficiālā politika visu šo laiku, taču pēdējos pāris gados, kopš augstskolā tapusi "Jauno docētāju skola", tas uzņēmis jaunus apgriezienus," stāsta docente, kura RSU komandai pievienojās pirms 10 gadiem, kad augstskola izteikti investēja infrastruktūrā, tostarp arī laboratoriskajā aprīkojumā.

Jau otrā sesija pie ekrāna: kāda ir tiešsaistes režīma zelta maliņa
Foto: LETA

Pandēmijas pirmajā vilnī Agnese skoloja augstskolas ārvalstu studentus medicīnas ķīmijā un bioķīmijā, bet rudenī piedalījās Medicīnas fakultātes vietējo un ārvalstu studentu ievadkursos. Pirmajam šoka momentam par straujo pāreju uz pilnībā attālinātām studijām sekoja mācībspēku pārstrādāšanās, cenšoties tiešsaistes procesā panākt rezultātu, kas maksimāli līdzīgs klātienei. "Nu jau visi ir adaptējušies, lai gan nogurums ir liels, jo lekcijas tiešsaistē nenozīmē vien pasniedzēja grozīšanos biroja krēslā "Zoom" ekrānā ar kafijas krūzi rokās," viņa nosmaida, paužot pārliecību, ka pedagogi līdzās mediķiem ir šīs pandēmijas varoņi. Tiešsaistes materiālu izstrāde paņem daudz vairāk laika un izdomas nekā klātienes lekcija.

"Es pati sevi pieķeru, ka tiešsaistē nevaru stundu no vietas koncentrēties vienai tēmai – domas neizbēgami aizpeld. Tāpēc tā vietā, lai nostātos ekrāna priekšā un laistu vaļā pusotru stundu garu monologu, darbā ar studentiem es veidoju īsus, fokusētus video. Uzreiz pēc lekcijas studenti izpilda testu, lai nostiprinātu apgūto," stāsta docētāja.

Lai panāktu maksimālu klātbūtnes efektu, nodarbības "Zoom" platformā viņa parasti organizē, sadalot tās trīs daļās: ievaddaļā visi ar ieslēgtām kamerām pārrunā iepriekš apgūtos būtiskākos jautājumus vai klausās jauno tēmu, uzdevumu daļā darbs notiek vai nu individuāli, vai kopīgi "Zoom" istabās, bet un noslēguma daļā visi kopīgi ar ieslēgtām kamerām kliedē neskaidro un nostiprina jau apgūto.

Nākotnes hibrīdmodeļi


Ienākt auditorijā ar nodzeltējušām pierakstu lapām rokās – šis žanrs līdz ar pandēmiju jebkurā pasaules augstskolā būs pazudis uz neatgriešanos, saka Agnese.

Docētāji nedrīkst šim laikam pieiet kā neērtam posmam, kas jāpārcieš. Nākotnē eksistēs hibrīdmodeļi ar kombinētu klātienes un attālināti apmācību, un pie vecās kārtības izglītības nozare neatgriezīs nekad galvenokārt jau ekonomisku apsvērumu dēļ, viņa lēš.

Lielākais izaicinājums ir tieši eksperimentālajām zinātnēm – ķīmijai, fizikai, bioloģijai. Darbs laboratorijā, īstenojot eksperimentu, studentam ļauj ne tikai nonākt atklājēja lomā, bet arī izkopt pētnieciskās prasmes. "Patlaban studentiem ir pieejami eksperimenta protokoli un video ar tā norisi, taču šādi mēs parādām, nevis liekam pašam izdomāt," docētāja norāda uz mīnusiem, piebilstot, ka ar kolēģiem vēl ir īstā risinājuma meklējumos.

Tikmēr Anete Laura iezīmē, ka šobrīd top stāsti, ko varēsim stāstīt nākamajām paaudzēm. "Kādudien tas viss beigsies, grūtības piemirsīsies un mēs atminēsimies vien to, ka studējām laikos, kad zinājām kursabiedru un docētāju kaķu un suņu vārdus, jo neizbēgami kādā brīdī lekcijās vai nodarbībās tie ieklīda kadrā," viņa nosmaida.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Augstākā izglītība Izglītība Medicīna Rīgas Stradiņa universitāte RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form