Jauns pētījums: Vikingus no Grenlandes nepatrieca sals, kā uzskatīts iepriekš
Foto: Annie Spratt / cc

Vikingi 10. gadsimta nogalē nodibināja veiksmīgu koloniju Grenlandē. Četrus gadsimtus vēlāk kolonija piedzīvoja strauju norietu un izzuda. Kas uzveica izturīgos ziemeļniekus un padzina tos no Grenlandes? Desmitgadēm ilgi tika uzskatīts, ka pie vainas bijis netipiski auksts laika posms, ko vēsturē pazīstam kā Mazo ledus laikmetu. Taču jauna taustāmu pierādījumu analīze un interpretācija vedina domāt, ka sals nav bijis galvenais grenlandiešu ienaidnieks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ilgstoši pieņēmums par to, ka vikingu Grenlandes kopienas straujais noriets 15. gadsimta sākumā saistāms ar pārāk vēsu klimatu, bija balstīts paraugiem, kas ņemti 1000 kilometru attālumā un 2000 metrus augstāk par vietu, kur atradās apmetnes. "Pirms šī pētījuma nebija datu no vietas, kur vikingi patiesībā dzīvoja. Un tā ir problēma. Gribējām izpētīt, kā klimats mainījās tieši tuvu vietām, kur ieceļotāji no Skandināvijas saimniekoja," norāda Masačūsetsas Universitātes Amhērstā ģeozinātņu profesors Reimonds Bredlijs. Rezultāti liecina, ka līdzšinējā interpretācija varētu neatklāt patieso stāstu.

Šoreiz analīzē izmantoti nevis no ledus serdēm "izvilkti" dati, bet gan ezera nogulumu paraugi. Bredlijs ar kolēģiem trīs gadu laikā ievāca paraugus no gultnes ūdenstilpnei, ko dēvē vienkārši par ezeru numur 578. Netālu no tā savulaik zemi kopuši un saimniekojuši Grenlandē ieceļojušie. Bredlija komandas ievāktie paraugi no nogulumu slāņiem dažādos dziļumos reprezentē datus par pēdējiem 2000 gadiem.

Paraugu analīzē pētīti divi biomarķieri. Pirmais no tiem ir lipīds brGDGT (branched glycerol dialkyl glycerol tetraethers), kas var visai precīzi palīdzēt rekonstruēt vēsturiskās temperatūras izmaiņas ezera ūdenī. Otrs marķieris nāk no augu lapu vaskainā apvalka. Tas savukārt ļāva noteikt, cik daudz mitruma zāle un citi augi noteiktā laika periodā zaudēja iztvaikošanas rezultātā. Citiem vārdiem – pētnieki ar šo metodi spēj noteikt, cik sauss vai mitrs laiks valdīja noteiktā laika posmā.

Jauns pētījums: Vikingus no Grenlandes nepatrieca sals, kā uzskatīts iepriekš
Foto: Gitte Winter / cc

"Tas, ko mēs atklājām – kamēr temperatūra skandināvu ieceļotāju dzīves laikā Grenlandes dienvidos mainījās pavisam nedaudz, klimats šajos apgabalos kļuva arvien sausāks un sausāks," universitātes vietnē citēts pētījuma līdzautors Bojans Džao. Proti, vikingus no Grenlandes varētu būt padzinis pārāk sauss laiks.

Kopienai dzīve skarbajā pasaules malā nebija viegla arī pašos labvēlīgākajos gados. Lopi pēc ziemas nereti bijuši tik vāji, ka tos pavasarī pēc sniega nokušanas uz ganībām burtiski nācās nest. Šādos apstākļos ilgstošs sausums nozīmētu postošas sekas ganībām un attiecīgi visai kolonijas labklājībai. Bredlija, Džao un kolēģu ieskatā tieši sausuma radītais ekonomiskais un sociālais spiediens varētu būt nosvēris svaru kausus par labu lēmumam Grenlandi pamest, dodoties meklēt dzīvei labvēlīgāku vietu.

Tags

Arheoloģija Grenlande Vēsture
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form