Jeloustounas Nacionālajā parkā esošā kaldera jeb vulkāna eksplozīva izvirduma rezultātā izveidojies krāteris liecina par 2,1 miljonus gadu seniem notikumiem. Kaut kopš tā laika bijuši vairāki mazāka mēroga izvirdumi, toreiz Jeloustounas milzis eksplodēja ar spēku, kas šo izvirdumu ierindoja VEI astotajā kategorijā. VEI ir vulkānu eksplozivitātes indekss, kur astotās kategorijas izvirdumi ir paši spēcīgākie. Pēdējais tik stiprais izvirdums, pēc zinātnieku izpētītā, noticis pirms apmēram 26 tūkstošiem gadu mūsdienu Jaunzēlandes teritorijā.
Nupat izdevumā "Science" publicētā darbā Ilinoisas Universitātes ģeologs Ross Magvairs ar kolēģiem norāda – Jeloustounas parkā esošā vulkāna dzīlēs ir daudz vairāk šķidras magmas, nekā liecina līdzšinējie aprēķini. Magma ir izkusušu vai daļēji izkusušu silikātu masa Zemes dzīlēs. Parasti magmu veido vairāki komponenti – šķidrā magma, šīs izkusušās masas kristalizēti minerāli, vēl līdz galam neizkusuši ieži, kā arī magmā izšķīdušas gāzes. Izvirduma laikā virszemē izplūdušu magmu sauc par lavu.
Šajā darbā Magvairs pievērsās šķidrās magmas daudzuma aplēsēm tāpēc, ka tieši šķidrās magmas īpatsvaru parasti min kā vienu no indikatoriem, kas var ierosināt izvirdumu. Iepriekš veiktas aplēses liecina, ka izvirduma ierosināšanai nepieciešams, lai apmēram 35% līdz 50% magmas ir šķidrā veidā.
Tā kā ielūkoties kilometriem dziļi pazemē tiešā veidā nevaram, vulkānu pētniekiem nākas likt lietā modernākās tomogrāfijas tehnoloģijas. Tomogrāfija ir metode, kas ļauj iegūt izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu metodi. To plaši lieto medicīnā, bet arī ģeologiem tā ļoti noder.
Analizējot laikā posmā no 2000. līdz 2018. gadam fiksētos seismiskos viļņus vulkāna apkaimē, pētnieki secinājuši, ka izkusušās magmas īpatsvars Jeloustounas vulkānā ir robežās no 16 līdz 20 procentiem. Iepriekšējie modeļi lēsa, ka tas ir ne vairāk par 10 procentiem.
Kaut vulkānu "uzvedība" ir bēdīgi slavena ar savu neprognozējamību, šie rādītāji pagaidām ļauj mierīgi uzelpot. Tuvākajā laikā, šķiet, milzīgs izvirdums mūs negaida. Tiesa, ASV Ģeoloģijas dienests rūpīgi pieskata Jeloustounas vulkānu. Tektonisko plātņu deformācija un dažādi citi daudzu kilometru dziļumā notiekoši procesi var palīdzēt šķidrai magmai koncentrēties vienkopus lielākās magmas kamerās un palielināt izvirduma iespējamību. Domājams, galīgi nesagatavotus šāds izvirdums mūs nepārsteigtu.
Nesen šādu vulkāna aktivitāti jau samērā precīzi prognozēja ģeologi, kas septembrī brīdināja par šobrīd pasaulē lielākā aktīvā vulkāna Maunaloa mošanos. Tas nebija izvirdis 38 gadus, bet vairākas pazīmes liecināja par drīzu izvirdumu. Aizvadītā nedēļa apliecināja – zinātnieki nekļūdījās.
