Juris Šteinbergs: zinātniekiem kļūst aizvien grūtāk pastāstīt, ko viņi dara

Viņš pats sevi par zinātnieku nesauc, bet 19 gadi laboratorijā, testējot gēnus, kā arī regulāra dalība zinātnei veltītos pasākumos ļauj viņam orientēties eksakto zinātņu jaunumos. Juris uzskata, ka no plašākas sadarbības starp zinātniekiem, uzņēmējiem un pārējo sabiedrību ieguvēji būs visi.

Taču šobrīd plaisa starp zinātnieku vidi un sabiedrību kļūst aizvien platāka. "Dzīvības zinātnēs specializācijas kļūst arvien šaurākas un šaurākas, un cilvēki strādā ļoti konkrētos lauciņos un rokas tajos ārkārtīgi dziļi."

Šteinbergs norāda, ka atbildība par plaisas veidošanos daļēji jāuzņemas pašiem zinātniekiem. Vieni ir pārāk lepni un iedomīgi, citi – kautrīgi, bet citiem vienkārši nav laika.

Tomēr pašu zinātnieku interesēs ir šo plaisu graut, jo zinātni lielā mērā finansē sabiedrība ar nodokļiem. No zinātnes atsvešinātā sabiedrībā nav pietiekamas izpratnes, kāpēc tai ir jāatvēl līdzekļi.

Sava darba skaidrošana masām arī iedvesmo kļūt par zinātniekiem jaunus cilvēkus, un tādējādi šo vidi dara bagātāku.

"Protams, tas ir stimuls darboties visiem jaunajiem cilvēkiem, kuri sāk savu ceļu zinātnē. Ja viņi redz, ka idejas tiešām vienā brīdī var pārvērsties par kaut ko ārkārtīgi jēdzīgu, interesantu, noderīgu un vēl tādu, kas tev sagādā darbu un ienākumus, tad ar to ir vērts nodarboties," saka Šteinbergs.

Viņš skaidro, ka visas lietas, ko mēs lietojam – lai cik tās būtu pašsaprotamas – ir radītas, balstoties ilgos un pamatīgos pētījumos. Lai radītu telefonu vai zāles, tā pamatā ir eksaktās zinātnes.