Kāpēc T-kreklā tērpta čaļa ieraksts par sviestainu čipošanas sazvērestību sociālajos tīklos visdrīzāk būs nesalīdzināmi populārāks par Slimību profilakses un kontroles centra ierakstiem? Kādēļ cilvēki drīzāk noticēs parastam cilvēkam, kurš zina tikai to, kā noskatīties un iztulkot video "YouTube", nevis zinātniekam, kurš balstoties faktos, datos un desmitiem gadu ilgā pieredzē, informē par Covid-19?

Pirmkāt, arī tu taču visvairāk uzticies savai ģimenei, radiem, draugiem? Tev un mums visiem pārējiem piemīt tendence vairāk uzticēties sev tuvākajiem un arī cilvēkiem, kurus mēs uztveram kā sev līdzīgus. Čalis internetā un citi influenceri izskatās kā tu un vienkāršos, skaidros vārdos tev pasaka – pasaule ir melna vai balta. Cilvēks uzvalkā vai ārsta ķitelī izskatās stīvs un galīgi ne tā kā tu ikdienā. Turklāt runā par sarežģītām lietām un nesniedz vienkāršas un patīkamas atbildes.

Muļķību pārdevējiem ir paveicies, ka viņi var izmantot mūsu psiholoģiju pret mums pašiem. Daļa cilvēku "pavilksies" uz muļķībām tādēļ, ka cilvēks T-kreklā, kurš stāsta vienkāršas pasakas, kā strādā pasaule, viņiem šķiet daudz saprotamāks un cilvēcīgāks nekā eksperti.

Ja kādreiz arī tev tā sāk šķist, papēti vai arī citi atpazīstami mediji un žurnālisti, publiskas personas un eksperti saka ko līdzīgu tavam mīļākajam influencerim?

Otrkārt, vai tu esi ievērojis, ka soctīklos visātrāk izplatās ziņas, kas mūs sajūsmina vai iepriecina, biedē vai sadusmo? To muļķību pārdevēji ļoti labi zina un tādēļ cenšas cilvēkus šokēt vai citādi manipulēt ar mūsu emocijām. Turklāt viņiem palīdz sociālo tīklu algoritmi. Pat ja tu netici šokējošam ierakstam, bet to tik un tā apskaties, Tu pabīdi šo ierakstu augstāk "Facebook" algoritmos, un šo stāstu redzēs vēl vairāk cilvēku. Garlaicīgā patiesība – mazgāsim rokas, ievērosim distanci un, cerams, pēc gada vakcinēsimies – nenoķer uzmanību tik labi, kā spēcīgas emocijas.

Padomā par pāris pēdējiem ierakstiem, ar kuriem dalījies vai ko komentēji – vai tie bija neitrāli, faktoloģiski, vai arī tādai, kuri tevī izraisīja emocijas?

Nākamreiz, pirms kaut ko "šēro", pavaicā sev: "Kā šis saturs (jā, nedalies ne ar ko, neatverot pašu rakstu!) liek man justies?" Ja tas izraisa lielas dusmas vai bailes, emociju uzplūdumā tu vari aizmirst pārbaudīt avotu, faktus, vai kaut kas nav izrauts no konteksta un citas lietas, ko noteikti jau esi dzirdējis, ka būtu jāpārbauda.

Diemžēl ar šādu īsu divu punktu sarakstu ir daudz par maz, lai noorientētos mūsdienu pasaulē. Lai uzzinātu, kā uzlabot savu medijpratību tiešsaistē, skaties "SkeptiCafe" vebināru "Kļūsti par digitālo izmeklētāju", kas tapis ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu. Tajā Juris Baltačs, "SkeptiCafe" lektors, ''Svarīgas detaļas'' podkāsta autors stāsta vairāk par to, kā neuzķerties uz muļķību pārdevējiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!