Pirms nedēļas, 22. septembrī, nakts debesīs Vācijas ziemeļu daļā un Nīderlandē, bija redzama spoža švīka – kārtējā tā dēvētā "krītošā zvaigzne" jeb meteors. Nekas neparasts – ik dienu Zemes atmosfērā nonāk un sadeg daži desmiti tonnu materiāla. Taču virs Vācijas novērotā parādība bija viena no tām, kas manāmas vien dažas reizes gadā.
Skaidrībai īss atgādinājums par to, kas ir meteoroīds, meteors un meteorīts. Meteorīds parasti ir kāda asteroīda vai komētas fragmenti. Savukārt meteori ir tās gaismas parādības, ko varam vērot, kad meteoroīdi lielā ātrumā traucas cauri atmosfērai un berzes rezultātā sakarst, proti, meteori ir tautā tā dēvētās "krītošās zvaigznes". Savukārt gadījumā, ja meteoroīdi "izdzīvo" ugunīgajā ceļojumā cauri atmosfērai un nokrīt uz zemes, tos dēvē par meteorītiem.
Lielākā daļa meteoroīdu, kas nonāk Zemes atmosfērā, ir tik nelieli, ka visai ātri sadalās un pilnībā sadeg. Retāk tie nokrīt zemē, taču šajā gadījumā fiksēts vēl viens samērā rets scenārijs – meteoroīds traucies cauri atmosfērai tādā trajektorijā un ar tādu ātrumu, ka nav nedz sadedzis, nedz nokritis, bet gan vien "nobrāzis" Zemes atmosfēras augšējos slāņus un aiztraucies tālāk kosmosā.
Konkrētais kosmosa akmens traucies cauri tam Zemes atmosfēras slānim, ko dēvē par termosfēru. Termosfēra sākas aptuveni 80 kilometru augstumā un turpinās līdz aptuveni 800 kilometru augstumam. To fiksēja Globālā meteoru tīkla kamera, kad tas bija pietuvojies Zemes virsmai 91 kilometra augstumā, pirms aiztraucās tālāk kosmosā.
Lai meteoroīds "atsistos" pret Zemes atmosfēru gluži kā olis pret ūdens virsmu, tam jāielido atmosfērā visnotaļ lēzenā leņķī.
Globālais meteoru tīkls ir visā pasaulē izvietotu kameru koordinēta sistēma ar mērķi fiksēt šīs parādības.
"Tīkls principā ir decentralizēts zinātnisks instruments, ko veido astronomi-amatieri ar savām kamerām. Mēs nepieciešamos datus – meteoroīdu trajektorijas un orbītas – padarām publiski pieejamas gan zinātniskajai kopienai, gan sabiedrībai ar mērķi novērot meteoru plūsmas, palielināt fiksēto meteoru skaitu, lai labāk izprastu to, kā līdz Zemei nonāk meteorīti," skaidro iniciatīvas autors un fizikas pēcdoktorants no Rietumu universitātes Ontario, Kanādā, Deniss Vida.
