Vairumam zirnekļu ir ļoti slikta redze. Tie pasauli sev apkārt uztver un izzina ar tausti. No veida, kā notrīs pavedieni zirnekļa austajā tīklā, audējs var noteikt, vai tīklu kustina vēja pūsma, vai tomēr tajā iepinies medījums. Varbūt ciemos ieradies cits zirneklis? Lai šīs sarežģītās un smalkās struktūras padarītu vieglāk uztveramas cilvēkiem, kuru taustes maņa ne tuvu nav tik attīstīta, pirms pāris gadiem tapa unikāls projekts, kurā zirnekļa noausts tīkls tika "uzskaņots".
Projekts "Spider Canvas" lieliski demonstrē zinātnes un mākslas simbiozi. Tas aizrāva cilvēkus gan kā performance, gan ir arī ar zinātnisku lietderību. Par to nedaudz vēlāk. Vispirms – kā tapa šis unikālais instruments.
Pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) Atomiskās un molekulārās mehānikas laboratorijas par paraugu izmantoja Cyrtophora citricola noaustu tīklu. Parasti, kad iedomājamies par zirnekļa tīkliem, prātā nāk vizuāli skaistais plakanais tīkls ar koncentriskiem pavedienu apļiem un no centra uz malām nostieptiem "spieķiem". Taču bieži vien zirnekļu tīkli ir pavisam citas formas – piltuves veida vai neregulāri sapīti starp zāles stiebriem vai zariem –, un pēc būtības trīsdimensionāli, ne plakani, kā koncentrisko apļu tīkls.
Šāda sarežģīta struktūra bija arī caurspīdīgajā kastē ievietotā Cyrtophora citricola "autordarbs". Izmantojot lāzerskenēšanu, tīkls tika kartēts slāni pa slānim, un pēc tam visi šie slāņi savietoti kopā detalizētā tīkla trīsdimensiju modelī.
Pēc tam, piesaistot mākslinieku Tomasu Saraseno, tīkla struktūrai piešķirta skaņa. Katram pavedienam sava nots. Piemēram, jo garāks pavediens, jo ilgāk nots izskan. Jo vairāk savienojumu šim pavedienam ar citiem pavedieniem, jo "nozīmīgāks" tas ir kopējā struktūrā un jo skaļāka konkrētā nots.
Lūk, te viens no rezultātiem:
Visai sarežģīta skaņu plejāde, kas lieliski mums uztveramā veidā ilustrē zirnekļa tīklu struktūras niansēto dabu. "Zirnekļu tīkli ir ļoti smalkas sistēmas ar hierarhiski pakārtotām struktūrām," skaidro viens no pētījuma autoriem inženieris Markuss Behlers un turpina: "Šī sarežģītība dzimst no vienkāršiem elementiem. Līdzīgi, arī mūzikā kopējo skanējumu rada vienkāršu elementu (nošu) apkopojums, un rezultātā top sarežģīti ritmi, harmonijas."
Pētnieki skenēja tīklu arī tapšanas brīdī, ne tikai izpētīja jau pabeigto struktūru. Dokumentējot aušanas procesu soli pa solim, var gūt arī zinātniski noderīgas mācībstundas. Piemēram, labāk izprast, kā zirnekļi spēj izveidot šādus sarežģītus trīsdimensiju tīklus bez balsta struktūrām, kas var vēlāk noderēt, radot labākas 3D drukāšanas tehnoloģijas un metodes.
Tāpat, reizē redzot tīkla pavedienu vibrācijas un sadzirdot tās, arahnologi (zirnekļu pētnieki) var labāk izprast pasauli, kādā dzīvo šie astoņkājainie radījumi. Kura vibrācija signalizē par tīklā iepinušos mušu? Kā zirneklis zina, vai viņa tīklā iemaldījies potenciālais agresors vai tomēr iespējamais partneris? "Šādi mēs burtiski mācāmies runāt "zirnekliski"," salīdzina Behlers.
Pētnieki tostarp radīja arī virtuālās realitātes versiju "Spider Canvas" projektam, kas ļāva interaktīvi "muzicēt" ar eksperimentā iesaistītā zirnekļa uzausto tīklu.
Pats pētījuma process un rezultāti izklāstīti izdevumā "Journal of the Royal Society Interface".
