Kad 11 operācijas jau bija aiz muguras un avārijā cietušais riteņbraucējs bija gatavs gūžas protezēšanai, kas pavērtu cerības atkal staigāt, iegurnī un labajā kājā ieperinājās infekcija. Izārstēt to neizdevās pat pēc vairāku mēnešu ilgas zāļu lietošanas, jo baktērijas pret tām bija rezistentas.

Dažādu iemeslu dēļ baktēriju gēnos mēdz notikt mutācijas, kas padara tās noturīgas pret antibiotikām, un tieši tā bija noticis ar šo gados jauno pacientu. Ārsti jau bija izmēģinājuši visu iespējamo, un arvien ticamāks sāka iezīmēties pacienta dzīves kvalitātei vistraumējošākais scenārijs – inficētās kājas amputācija, izgriežot arī gūžas kaulu un daļu iegurņa.

Pateicoties nepelnīti piemirstam terapijas veidam – bakteriofāgiem, no šīs izteikti kropļojošās operācijas izdevās izvairīties un jaunais pacients no infekcijas atveseļojās pāris nedēļās, bet jau pēc deviņiem mēnešiem viņam varēja veikt tik nepieciešamo gūžas endoprotezēšanu. Šis ir viens no bakteriofāgu spožajiem veiksmes stāstiem, kur praksē redzama rezultatīvā sadarbība starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedru, Karalienes Astrīdas Militāro slimnīcu Beļģijā, Latvijas lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru.

Rīga – jauns ekselences centrs

Bakteriofāgi nav nekas jauns. Tie ir sen zināmi baktēriju vīrusi, kas inficē baktērijas un spēj tās nogalināt, cilvēkam nekaitējot. Pirms attīstījās antibiotikas, baktēriju vīrusu izmantošana infekciju apkarošanā bija pietiekami izplatīta. Taču, tā kā terapija ir sarežģītāka nekā antibiotiku kūres, tad no Rietumu mediķu ikdienas tā ātri pazuda. Tuvākās valstis, kurās saglabājusies fāgu pētniecība un prakse, ir Polija un Gruzija, bet aizvadīto astoņu gadu laikā, pateicoties zinātniskajam darbam RSU laboratorijās, par reģionālu fāgu terapijas centru sāk veidoties arī Latvija. Tas, kā norāda pētnieki, nebūtu iespējams bez augstskolas atbalsta, atsaucīgiem mediķiem lielākajās Latvijas slimnīcās un iepriekš iesāktās sadarbības ar militārās medicīnas ekspertiem Beļģijā.

Mūsdienās, kad antibiotiku rezistence ir izplatīta parādība, šis Latvijā vēl aizvien par eksperimentālu dēvētais terapeitiskais virziens kļūst arvien aktuālāks daudziem pacientiem ar sarežģītām klīniskām situācijām, norāda PSKUS ārsts internists, nefrologs un RSU doktorants Kārlis Rācenis, kurš fāgu izpētei pievērsies savā promocijas darbā. Par pētījumu "Bakteriofāgu terapijas pielietojums militārajā medicīnā" jaunais ārsts saņēmis arī Aizsardzības industrijas gada balvu izglītībā un pētniecībā.

Foto: Matīss Markovskis

Fāgi ir ārsta internista, nefrologa un RSU doktorants Kārļa Rāceņa promocijas darba uzmanības centrā.

Zinot dr. Rāceņa iedziļināšanos fāgos, kolēģi no abu Daugavas krastu lielajām slimnīcām pirms trīs gadiem sākuši viņu uzrunāt par iespējām izmantot bakteriofāgus gadījumos, kad antibiotikas nespēj iedarboties uz infekcijas perēkļiem. Tā bija arī šajā gadījumā, RAKUS infektoloģei, RSU doktorantei Montai Madelānei un ķirurgam Ervīnam Lavrinovičam saskatot iespēju šī pacienta gadījumā izmantot bakteriofāgus. Avarējušais riteņbraucējs nu ir izveseļojies, un šis klīniskais gadījums jau iekļauts starptautiskā zinātniskā rakstā. Līdzīgi klīniskie gadījumi visā pasaulē zināmi ap 10, norāda dr. Rācenis, ilustrējot situācijas unikalitāti.

Pāris gadījumi pasaulē

Cita veida fāgi tika izmantoti pacientam Stradiņa slimnīcā, kura mākslīgajai sirdij bija sastrutojusi detaļa pie akumulatora. Arī šajā gadījumā antibiotikas nenostrādāja, kas draudēja ar letālu iznākumu, taču intravenoza fāgu ievadīšana kombinācijā ar meistarīgu slimnīcas kardioķirurgu darbu deva vēlamo rezultātu, un nu pacients jau vairāk nekā gadu ir atlabis un gaida rindā uz sirds transplantāciju. Arī šādu klīnisko gadījumu, pēc RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras aplēsēm, zinātniskajā literatūrā ir vien ap 10.

Kā norāda profesore Kroiča, fāgu iespējamais pielietojums gan ir daudz plašāks, un arī vajadzību netrūkst. "Šādu pacientu varētu būt daudz vairāk. Bakteriofāgi lieti noderētu, piemēram, smagu apdeguma brūču un ādas transplantācijas operācijās, kur ir augsts infekcijas risks ar rezistentām baktērijām," stāsta profesore.

Beļģu laboratorijās audzētie, Latvijā pielāgotie


"Vienlaikus gan fāgi nav arī nekāda panaceja – tas nedarbojas kā "kurmis", ko lej caurulēs un kas vienmēr nostrādā," uzsver dr. Rācenis. Turklāt, atšķirībā no antibiotikām, kuras reizēm var dot visiem nodaļas pacientiem no vienas pudelītes, bakteriofāgu terapija ir stipri individualizēta. "Vienu nevar izmantot visiem – tas ir jāpielāgo, paņemot dažādas kultūras un apmācot noteiktos fāgus iznīcināt konkrēto vīrusu," uzsver profesore Kroiča.

Pateicoties RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centram, katedrai izveidojusies lieliska sadarbība ar Karalienes Astrīdas Militāro slimnīcu Briselē, kur laboratorijās tiek ražoti fāgi pēc tik augstiem sterilitātes principiem, ka tie ievadāmi pat smadzenēs. Beļģi fāgus izmanto gan savos militārās medicīnas pētījumos, gan padalās ar pašmāju un ārvalstu, piemēram, Latvijas, laboratorijām. Briseles kolēģi fāgus rīdziniekiem patlaban nodod zinātniskās sadarbības pamatā. Fāgi laboratorijas Rīgā sasniedz arī no Dž. Eliavas Bakteriofāgu, mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Tbilisi. RSU pētnieki patlaban testē gruzīnu fāgu iespējamo izmantošanu pacientu ārstēšanā.


"Eiropas Savienībā šī vēl aizvien tiek definēta kā eksperimentāla terapija, izņemot Beļģiju, kur bakteriofāgus var piemērot ar ārsta slēdzienu. Latvijā bakteriofāgi tiek uztverti kā eksperimentālā medicīna, to pacientiem var ieteikt konsīlijs, balstoties Pasaules Ārstu asociācijas Helsinku deklarācijā. Ja pacients piekrīt, viņš paraksta piekrišanu šai klīniski vēl neapstiprinātajai terapijai," skaidro dr. Rācenis. Kolīdz bija konsīlija slēdziens par labu fāgu lietošanai, Briseles kolēģi sūtīja uz Rīgu vairākus to veidus, un RSU laboratorijās bakteriofāgi tika pielāgoti konkrētā pacienta vajadzībām. Iegūto rezultātu – fāgu suspensiju – pacientam ievadīja lokāli, tieši inficētajās vietās.

Kā norāda profesore Kroiča, četru gadu laikā kopš Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra palīdzēja pirmajam šāda veida pacientam, zinātnieki prasmes izkopuši tiktāl, ka iegūtā preparāta tīrības līmenis ļauj to bez riska pacientam ievadīt intravenozi. Katedrā nostabilizējusies vienota fāgu ekspertu komanda, kurā papildus profesorei Kroičai un doktorantam Rācenim darbojas mikrobioloģe Dace Rezevska un farmaceite Laima Mukāne.

Fāgi mēģenēs, palātās un īpaši veidotā bankā


Sadarbība tieši ar militāro slimnīcu šajā stāstā nav nejauša. Bakteriofāgu terapija NATO ietvaros ir būtiska un labi attīstīta, jo vietās, kur noritējuši ievērojamākie nesenie militārie konflikti – Irākā, Afganistānā – pastāv ļoti augsta antibiotiku rezistence, un fāgi nereti ir viens no veidiem, kā saglābt karavīru veselību un dzīvību.

Kā skaidro dr. Rācenis, farmācijas gigantiem fāgu attīstīšana nešķiet interesanta, jo baktēriju vīrusi nemaksā "praktiski neko". "Atšķirībā no antibiotikām, kas var maksāt ap 1000 eiro dienā, pašizmaksa viena pacienta ārstēšanai ar bakteriofāgiem ir ap 50-100 eiro visai terapijai. Līdz ar to, ir lieliski, ka militārā medicīna fāgu attīstīšanā saredz potenciālu. Tās ir labas ziņas ne vien militārpersonām, bet arī pacientam parastajam," norāda Rācenis. Un, kā piebilst RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Ainārs Stepens, "šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad militārā joma virza uz priekšu attīstību civilajā jomā".


Papildus bakteriofāgu izpētei, pētījumu un centrs patlaban aktīvi darbojas vēl septiņos NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas paspārnē organizētos militārās medicīnas projektos. "Militārās medicīnas attīstība Latvijā saistīta arī ar civilās veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un spējām. Jo spēcīgāki būs pētnieki veselības aprūpes jomā, jo vairāk iegūs arī militārā medicīna. Tas nav vienas dienas process, bet ilgtermiņa ieguldījums. Vienlaikus ES un NATO piedāvā iespējas paplašināt kontaktu loku un pieredzes apmaiņas iespējas, līdz ar to esam gandarīti par RSU interesi un aktivitāti parādīt un pierādīt Latvijas medicīnas spējas arī starptautiskā mērogā," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Paškēvičs.
Tāpat, kā uzsver zinātnieki, būtiski ir gan turpināt sadarboties ar lielajām klīniskajām slimnīcām, paverot jaunas iespējas pacientiem un ieekonomējot ievērojamus līdzekļus valsts budžetam, gan arī tiekties uz publikācijām starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos, daloties ar izpētīto arī ārpus Latvijas un ārpus NATO. Tam būtu nepieciešams valsts līmeņa finansējums, un, kā norāda uzrunātie pētnieki, viņi cer, ka drīz darbi runās paši par sevi un pietiekami skaļi, lai nerastos jautājumi, vai Latvijai kā bakteriofāgu terapijas ekselences centram ir nākotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!