Vai atceries brīdi, kad lielākais sazvērestību teoriju piekritēju "jājamzirdziņš" nebija vis biedēšana ar dažādām briesmīgām sekām, kas gaidāmas pēc vakcinācijas? Pirms Covid-19 pandēmijas viens no galvenajiem tematiem gan Latvijas, gan pasaules sazvērestības teoriju kopienā bija tieši ar mobilo sakaru, konkrētāk, tieši 5G tīklu saistītie jautājumi. Kaut šobrīd dominē ar jauno koronavīrusu saistītas sazvērestību teorijas, arī 5G temats pavisam pazudis nav, un visai plašā klāstā pieejami dažādi produkti, kas sola īpašnieku "pasargāt" no it kā kaitīgā 5G starojuma. Lūk, Nīderlandē par dažiem šādiem produktiem atbildīgās iestādes izplatījušas brīdinājumu, jo tie paši izrādījušies radioaktīvi, vēsta BBC.
Mudinājums uzvilkt folijas cepurīti vai frāze "folijas cepurīšu nēsātāji" jau sen ir folklorizējies apzīmējums dažādu traku un nepierādītu teoriju piekritējiem, un šādu arī vizuāli amizantu risinājumu, visticamāk, neizvēlētos arī tie, kas sazvērestības teorijām patiesi tic. Nav arī tā, ka folijas cepurīšu fenomens būtu palicis zinātnes nepamanīts – 2005. gadā prestižā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) studenti nolēma izpētīt, kāds tad ir klišejiskās folijas cepurītes efekts, kurai pēc idejas būtu jākalpo kā Faradeja būrim. Amizantā kārtā MIT studenti secināja, ka dažos frekvenču diapazonos folijas cepurītes signālu pat pastiprina. Taču, ja folijas cepures nēsātāju (vismaz kādu, kas to dara bez ironijas) sastapt ir visai mazas izredzes, sava stabila mērķauditorija ir dažādu citu "aizsarglīdzekļu" tirgotājiem – tostarp rotaslietām, kurām piedēvētas dažādas no it kā kaitīga starojuma aizsargājošas īpašības. Mums ir pieejami gan kvantu kuloni, gan negatīvo jonu rokassprādzes, gan "jonizētas" miega maskas un citi produkti.
Pirms ķeramies pie konkrētā gadījuma aplūkošanas neliela atkāpe par vārda "kvantu" iekļaušanu produkta nosaukumā. Tas ir populārs paņēmiens, kā izklausīties zinātniski, nepasakot neko par pašu produktu vai tēmu. Bieži vien komplektā ar "kvantiem" nāk vēl virkne garu un sarežģītu vārdu, kuri fiziķiem un citiem jomā izglītotiem cilvēkiem liks vai nu pasmaidīt, vai grūtsirdīgi nopūsties, bet "vidējam cilvēkam" izklausīsies gudri un zinātniski, tādējādi vedinot domāt, ka šī produkta izstrāde bijusi dziļi zinātnisks process.
Lūk, tieši šādas "negatīvo jonu" un "kvantu" rotaslietas piesaistījušas Nīderlandē par kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju atbildīgo institūciju (Autoriteit Nucleaire Veiligheid en Stralingsbeherming – ANVS) uzmanību. Tehnoloģijām veltītajā vietnē "ARS Technica" rodams plašāks notikušā izklāsts. ANVS brīdinājusi patērētājus par vairākiem šādiem produktiem, kuriem piedēvētas spējas valkātāju "pasargāt" no 5G starojuma. Proti – daži no šiem produktiem ir radioaktīvi, un te runa ir jau par jonizējošo starojumu jeb tādu, kas noteiktās devās var bojāt audus un DNS.
Pamata bažīties par radioviļņiem un arī tām frekvencēm, ko izmanto 5G tehnoloģijas, nav. Tas ir nejonizējošs elektromagnētiskais starojums, proti, tāds, kas var jonizēt vielu – radīt tajā jonus un brīvus elektronus. Jonizējošais starojums, piemēram, ir rentgenstari un gamma stari. No ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros jābaidās daudz vairāk nekā no 5G.
Par to, kāpēc visas 5G piedēvētās šausmu lietas (izraisot vēzi, izraisot neauglību vai pat šī brīža aktualitāšu kontekstā arī Covid-19), ir nepamatoti apgalvojumi, vairāk klāstīts rakstā "Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?", kur "Campus" šo jautājumu palīdzēja skaidrot fiziķe Elza Liniņa.
Radioviļņi ir relatīvi zemas enerģijas starojums un ķīmiskās saites pārraut nevar, taču viens efekts gan ir arī šim starojumam – tas var sasildīt audus.
"Laboratorijas apstākļos pierādīts, ka audu sasilšana tiešām ir iespējama, bet tikai ar jaudām, kas daudzkārt lielākas par mobilajos tālruņos izmantotajām. Jo lielāka elektromagnētiskā starojuma frekvence, jo plānākā ādas slānī tā absorbējas, tas nozīmē, ka, palielinot izmantoto frekvenci, lielāko daļu enerģijas saņem cilvēka ādas virskārta, ko veido nedzīvās šūnas," toreiz komentēja Liniņa. Tieši starojuma jauda parasti ir tas, par ko 5G sazvērestību teoriju virzītāji piemin mazāk, vairāk koncentrējoties tieši uz frekvencēm. "Droši vien svarīgāk būtu runāt par starojuma jaudu – gana daudz enerģijas īsā laikā var kaitēt neatkarīgi no frekvences. Tomēr noteikti ir skaidrs, ka vērā ņemamas negatīvas sekas atstāj visa tā starojuma daļa, kas var jonizēt vielu." Tātad jau minētais rentgenstarojums, gamma starojums. 5G ir nejonizējošs starojums un tiešā veidā nevar bojāt DNS struktūru.
Tādējādi visi tie, kas lūkojuši sevi pasargāt no "kaitīgā" 5G ar tiem kuloniem un rokassprādzēm, par kurām patērētājus nu brīdinājusi Nīderlandes ANVS, sev nodarījuši vairāk ļauna nekā laba. Šī arī ne tuvu nav pirmā reize, kad līdzīgi produkti emitējuši jonizējošu starojumu, raksta "ARS Technica". Šie kuloni, sprādzes, amuleti mēdz saturēt vulkāniskos pelnus, germāniju, monacītu. Piemēram, monacīta sastāvā ir arī nedaudz torija, kas ir radioaktīvs elements.
Taisnības labad jāpiebilst, ka gluži acumirklīgu kaitējumu veselībai arī šie "anti-5G amuleti" nenodarīs – starojuma dozas pārsvarā ir pietiekamas, lai būtu fiksējamas ar mērierīcēm, bet ne ārkārtīgi augstas. Tomēr, ja konkrētie "aizsarglīdzekļi" tiek valkāti nepārtraukti, ilgtermiņā absorbētā starojuma doza jau var būt pamats bažām. Piemēram, ja sprādze emitē divus mikrozīvertus stundā (zīverts ir jonizējošā starojuma ekvivalentās devas mērvienība), tad 24 stundu laikā tie būs jau aptuveni pieci līdz desmit zobu rentgenuzņēmumi vienā dienā. Gada laikā tas būs jau gandrīz 22 milizīverti, kas ir gandrīz puse no maksimālās pieļaujamās dozas kodolenerģētikas jomā strādājošajiem ASV. Tāpēc, kaut jonizējošā starojuma daudzums no šiem objektiem pārsvarā ir visai neliels, ilgtermiņā tos tāpat valkāt nebūtu ieteicams, uz ko norādīja arī Nīderlandes atbildīgās institūcijas.
