Pasaulei kļūstot arvien ciešāk saistītai, latviešu valodā strauji ienāk daudzi jauni vārdi, kas pirmajā brīdī nezinātājam neko daudz neizsaka, bet ar laiku kļūst tikpat pašsaprotami kā "foto" vai "kino". Viens no šādiem vārdiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā jau sen zināmais, bet pēdējos gados arvien plašāku atpazīstamību gūstošais hakatons.

Kas ir hakatons?


Kā stāsta jūnija vidū Rīgā gaidāmā hakatona "CodeX" organizatori, hakatons jeb tehnoloģiju maratons visbiežāk ir 48 stundas garš pasākums, kas sākas piektdienas pēcpusdienā un beidzas svētdien. "Cilvēki ar dažādām prasmēm, kam obligāti nav jābūt programmēšanai, ierodas hakatonā, izveido komandu no iepriekš nezināmiem cilvēkiem vai startē ar jau iepriekš nokomplektētu komandu, un turpmāko divu dienu laikā strādā pie kādas idejas, kas palīdz risināt izaicinājumus, ko hakatonā izvirzījuši tā rīkotāji," stāsta "CodeX" organizatore Zane Grēta Grants.

Par hakatonu aizsācēju tiek uzskatīta 1999. gadā Kanādā notikušā "OpenBSD" rīkotā programmētāju sanākšana, kurā lūkoja, kā atrisināt juridiskās problēmas, ko sagādāja kriptogrāfijas programmatūras eksporta noteikumi no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kopš tā laika ar nosaukumu "hakatons" notiek daudz dažādas grūtības pakāpes un dažādām tēmām veltīti pasākumi visā pasaulē, tostarp jau vairākus gadus arī Latvijā. Kā vienus no tehnoloģiski mazāk prasīgajiem var minēt biznesa ideju hakatonus, kur dalībniekiem jāizstrādā risinājums kādai biznesa problēmai, pielietojot tehnoloģisko komponentu. Otrs populārs virziens ir programmēšanas hakatoni, kur bez iemaņām programmēšanā, IT dizainā un citās saistītās specialitātēs neiztikt, jo izvirzītie uzdevumi ir krietni specifiskāki, organizatoriem pretī piedāvājot iespēju strādāt ar partneru sarūpētiem unikāliem datiem un tehnoloģijām.

Foto: Publicitātes foto

Tā, piemēram, "CodeX" hakatona dalībniekiem, risinot partneru izaicinājumus, būs iespēja darboties ar Rīgas 3D datu modeli jeb pilsētas digitālo dvīni, papildinātās realitātes ierīcēm un citiem datiem, un tehnoloģijām, bet programmēšanas iesācējiem būs iespēja piedalīties "low-code" jeb mazkoda izaicinājumā.

Kāpēc piedalīties hakatonā?


Runājot par to, kāpēc cilvēki tā vietā, lai brīvdienas pavadītu atpūšoties, izvēlas 48 stundas intensīvi strādāt un no idejas radīt kaut ko taustāmu, Grants norādīja, ka iemesli tam ir dažādi. "Viens nāk, jo vēlas labi pavadīt laiku, cits vēlas iemācīties kaut ko jaunu vai darboties komandā izaicinošos apstākļos. Vēl kāds izmanto laiku, lai iepazītos ar jauniem cilvēkiem, kam ir visdažādākās pieredzes un prasmes."

Daloties ar savu pozitīvo pieredzi hakatonos, tehnoloģiju uzņēmuma "Ubiquiti" dizaina komandas vadītājs Kristaps Elsiņš sacīja, ka pirms apmēram desmit gadiem dalība kādā no hakatoniem bija pagrieziena punkts viņa karjerā. "Pirms tam strādāju kā dizainers mārketinga jomā, bet, uzvarot hakatonā, nolēmu pievērsties IT dizainam," sacīja Elsiņš. "Man viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalīties hakatonā, ir iespēja satikt jaunus cilvēkus, paplašināt kontaktu loku. Tā izdevies satikt daudzus cilvēkus, kas tagad strādā manā komandā uzņēmumā."

Viņam piekrita arī "Revelstoke" "full stack" inženieris Austris Cīrulnieks, paužot, ka hakatons ir lieliska iespēja ne tikai satikt citus dalībniekus, bet arī aprunāties ar zinošiem mentoriem un hakatona sadarbības partneru pārstāvjiem, kas var pavērt iespējas jauniem darba piedāvājumiem.

Foto: Publicitātes attēli

Tikmēr "Riga TechGirls" valdes locekle Lina Marta Sama norādīja uz hakatonu iespēju IT jomas studentiem pielietot savas augstskolā gūtās prasmes praksē. "Savā pirmajā hakatonā piedalījos, vēl studējot universitātē, un sapratu, ka augstskolā nesniedz plašāku perspektīvu, kā iegūtās prasmes pielietot praksē, tāpēc domāju, ka hakatons sniegs iespēju gan uzlabot esošās iemaņas, gan iemācīties kaut ko jaunu, kā arī saprast, kā savas zināšanas pielietot praktiski, reālā projektā. Tāpat uzbūvēt kaut ko savu ir patīkami."

Hakatons ir lieliska iespēja aprunāties ar zinošiem mentoriem un hakatona sadarbības partneru pārstāvjiem, kas var pavērt iespējas jauniem darba piedāvājumiem.
Visi trīs daudzkārtējie hakatonu dalībnieki arī uzskata, ka, ja ir vēlme piedalīties hakatonā, nevajag baidīties to darīt, jo komandās vajadzīgi dažādi cilvēki, gan tehniskie, gan prezentētāji, gan dizaineri un citi. "Pirmajās reizēs iesaku pievienoties lielākai komandai, jo tās ģenerē vairāk ideju un tajās atrodas vairāk vietas, kur pašam pielietot savas prasmes, lai kādas tās arī būtu," piebilda Elsiņš.


"CodeX" norisināsies no 17. līdz 19. jūnijam, to organizē inovāciju vadības uzņēmums "Helve" sadarbībā ar galvenajiem atbalstītājiem – "Ubiquiti" un "Gravity Team", kā arī norises vietas atbalstītāju Rīgas Tehnisko universitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!