Kas ir viedierīču izstarotā zilā gaisma?
Viedierīču ekrāns ir kas līdzīgs nelielai lampiņai – ekrāns izstaro gaismu, kuru uztver mūsu acs tīklene, kas tālāk šo apstrādā un pārveido uztverto gaismu un elektrisku impulsu veidā nosūta uz augstāko redzes centru analīzei un attēla uztverei. Ekrāns, līdzīgi kā jebkurš gaismas avots (lampa, saule u. c.), izstaro gaismu, kas sastāv no dažādām spektra krāsām.
Saule izstaro arī acij redzamo starojumu jeb gaismu. Redzamās daļas viļņu garumi ir, sākot no 380 nm (nanometriem jeb metra miljardajām daļām) līdz 680–720 nm, ko spēj uztvert mūsu acs tīklenes fotoreceptori. Violetās, zilās un debeszilās (ciāna) gaismas viļņu garumi ir diapazonā no 380 nm līdz 500 nm.
Par zilo gaismu, kas šobrīd ir daudzu diskusiju avots, dēvē starojumu diapazonā no 415 nm līdz 455 nm. Ja aplūko saules izstarotās redzamās gaismas spektru, tad redzams, ka zilās gaismas daudzums pakāpeniski samazinās un nav ar izteikti lielu intensitāti, salīdzinot ar zaļo gaismu. Savukārt viedierīču, datoru, TV ekrāniem ir izteikts "zilās gaismas pīķis", proti, šo staru intensitāte ir salīdzinoši lielāka nekā zaļajai gaismai.
Vai šī zilā gaisma ir kaitīga redzei?
Līdzīgi ir ar zilās gaismas iedarbību, tikai sekas mēs vēl gaidām. Jo īpaši svarīgi par zilās gaismas iedarbību būtu padomāt vecākiem, kuriem ir mazi bērni, kas viedās ierīces tur tuvu acīm un lieto nekontrolētā daudzumā.
"Maziem bērniem ir platākas acu zīlītes nekā pieaugušiem cilvēkiem, līdz ar to zilās gaismas daudzums līdz viņu tīklenei nonāks lielākā devā nekā vecākiem. Kas sagaida šos bērnus 20–30 gadu vecumā? Ceru, ka nebūs nopietnu acs tīklenes problēmu," uzsver profesore.
Runājot par redzes slodzi un zilo gaismu – te ir kopā "sajūgti" vairāki faktori, līdz ar to atbildēt precīzi, vai tieši zilā gaisma rada papildu slodzi, ir grūti. Ja mūsu acis ir pieradušas pie samērīgas starojuma krāsu proporcijas, ko nodrošina saules gaisma, tad visi mākslīgie gaismas avoti, tajā skaitā arī viedo ierīču, datoru un TV ekrāni, veido disbalansētu krāsu spektru.
"Esam sajūsmā par košiem attēliem TV ekrānos, vēlamies redzēt skaistas bildes viedierīču ekrānos. Kas to mums rada? Tā ir tā pati zilās gaismas palielinātā piedeva. Tajā pašā laikā mums jāatceras, ka tumšajā laikā vai pie telpu apgaismojuma mums nevajadzētu lietot spilgtus ekrānus, kuriem ir tas "zilās gaismas pīķis".
Vai zilā gaisma var izjaukt naktsmieru?
Ļoti bieži par viedierīču izstarotās gaismas nelabvēlīgo ietekmi runāts tieši kontekstā ar normālu miega režīmu, proti, vakaros ilgstoši skatoties ekrānos, jo īpaši aptumšotā telpā, it kā var rasties problēmas normāli aizmigt. Vai tā ir taisnība?
"Jā, tā patiešām ir skarba patiesība, tikai mēs tai negribam ticēt. Netiešie pierādījumi mums ir visapkārt. Cilvēks ir saules bērns. Viņam tā ir vajadzīga. Ar sauli mēs mostamies, un, saulei rietot, mēs dodamies gulēt. Tāds ir bijis cilvēka dzīves ritms daudzus gadu simtus, un to palīdz regulēt viens no hormoniem – melatonīns. Savukārt mūsu acīs ir pigments – melanopsīns –, kas ir jutīgs uz redzamo īso viļņu spektru jeb zilo gaismu un nosūta informāciju smadzeņu daļai, kas atbild par organisma regulāciju. Ja tiek aktivētas melanopsīna šūnas, tad tās savukārt samazina melatonīna iedarbību uz cilvēka organismu.
Saules zilā gaisma ar acs tīklenes melanopsīna palīdzību regulē mūs, ietekmē cilvēka cirkadiānos ritmus, un mēs kļūstam mundri, spējam koncentrēties un veikt dažādas darbības. Vakarā, kad zilās gaismas daudzums samazinās, tīklenē vairs netiek tik daudz ierosināts melanopsīns, kas savukārt atļauj vairoties melatonīnam, tādējādi mūsu organisms gatavo mūs miegam. Ja vakarā pirms gulētiešanas skatāmies zilajos ekrānos, tad melatonīna veidošanās tiek bremzēta un cilvēkam ilgākā laika periodā var sākt veidoties miega traucējumi," klāsta optometriste.
"Ja agrāk uzskatīja, ka bērns kļūst agresīvs, īgns, neapmierināts tādēļ, ka daudz lieto viedās ierīces un pārdzīvo līdzi visiem notikumiem – uzvarām, zaudējumiem utt., tad šobrīd jau ir atrastas kopsakarības, ka mūsu bērni kļūst depresīvāki, īgnāki, neapmierinātāki melatonīna izjauktā režīma dēļ.
Mūsu platuma grādos cilvēkiem ir grūti ziemas laikā, jo saules gaismas ir ļoti maz, mēs jūtamies daudz depresīvāki. Tāpēc jau arī iesaka veikt dažādas aktivitātes – sportot, dejot, nūjot –, kas aizrauj mūs prom no šiem ekrāniem, kas liek organismam nogurt un labāk sagatavoties nakts mieram," skaidro profesore.
Jāņem vērā arī citi faktori
Vai tieši "zilās gaismas pīķis", proti, palielināta zilās gaismas intensitāte, ir galvenais un vienīgais potenciālais "ļaundaris"? Gunta Krūmiņa skaidro, ka nē – ļoti būtiski ir arī citi faktori.
- Ekrāna spožums, ko uztver mūsu acs, ir atkarīgs arī no apkārtējā apgaismojuma. Jo tumšāks apkārt un jo gaišāks ir ekrāns, uz kuru lūkojamies, jo tas vairāk nogurdinās mūsu acis. Tās var kļūt apsarkušas, grauzt, attēls migloties, kā arī var rasties apžilbuma sajūta, ja mēs no spožā ekrāna palūkojamies uz patumšo apkārtni. Ir viegli atcerēties likumsakarību un to censties ievērot – ja lietojam ierīces pie dabīgā apgaismojuma, piemēram, saulainā laikā telpās neieslēdzam lampas, tad ekrānam vajadzētu būt spožam, varam atļauties izslēgt "nakts režīmu". Uzreiz manīsiet, cik košas kļūst krāsas uz ekrāna.
Savukārt, strādājot pie datora vai skatoties viedierīču ekrānos pie mākslīgā apgaismojuma, tomēr vajadzētu lietot "nakts režīmu" vai zilās gaismas filtru. Mans ieteikums – kamēr vēl varam kaut ko darīt redzes labā, lietot šos filtrus pastāvīgi un atteikties no košajām krāsām. Pie tā, ka ekrāns ir nedaudz dzeltenīgāks, var pierast. Ja ikdienā šo filtru lieto visām ierīcēm, tad vairs vispār nepamana atšķirības starp balto lapu un ekrānu. - Attālums, no kura raugāmies uz ekrānu, arī ir būtisks faktors. Jo tuvāk acīm būs ekrāns, jo ātrāk tās nogurs. Tas ir līdzīgi kā ar kartupeļu maisu nešanu – jo vairāk maisā kilogramu, jo to būs grūtāk nest. Pieaugušie cilvēki ar gadiem sāk sajust atšķirību, ka attēls sāk migloties un ir neskaidrs, ja ekrāns ir tuvu acīm. Līdz ar to viņi paši jau it kā automātiski izvēlas savām acīm ērtāko skatīšanās attālumu. Bet skāde liela, ja uz ekrāna ir mazi burti. Tad tie jāpalielina, lai saskatītu.
Arī bērniem un jauniešiem, ilgi skatoties ekrānā no tuva attāluma, veidosies acu apsarkums. Viņiem sūdzību par miglainu redzi nebūs tik ātri, bet kādam var sākt veidoties tuvredzība, jo acis mēģinās kompensēt palielināto muskuļu slodzi, kas palīdz veidot skaidru attēlu. No ne tik seniem laikiem zinām, ka bērniem, kas daudz lasīja grāmatas, lielākoties jau skolas laikā vajadzēja sākt lietot brilles. Šī "tuvredzības epidēmija" šobrīd pieņemas spēkā, daudzās valstīs strauji pieaug redzes traucējumu skaits tieši skolēnu vidū. - Pie ekrāna pavadītais laiks. Tāpat kā ar dārza rakšanu – ja raksim daudz un bez atpūtas, jutīsim lielu nogurumu, muguras sāpes. Ar acīm ir tas pats. Jo vairāk laika pavadām pie datora vai mazās viedierīces ekrāna, jo vairāk acis nogurst, redze sāk migloties. Var sākties arī citas nopietnas veselības problēmas, piemēram, spranda, galvas, muguras, roku sāpes.
Diemžēl cilvēks par savām redzes problēmām uzzina tikai tad, kad tās jau ir sasniegušas maksimumu un redzes speciālistam jāmēģina palīdzēt šo samilzušo problēmu risināt. Visiem ekrānu lietotājiem vajadzētu atcerēties vienkāršu lietu – ik pēc 20 minūtēm skats tālumā vai vismaz izriņķot acis, ik pēc 2 stundām atpūta – neliela pastaiga pa darba kabinetu vai gaiteni, lai, piemēram, uzpildītu ūdens glāzi. Es nerunāšu par lielajiem pārtraukumiem, kas ir nepieciešami visam mūsu organismam – sākot no kājām līdz smadzenēm. - Ekrāns un krāsas. Jo krāsaināks būs ekrāns, jo mūsu acis ātrāk nogurs. Ir pierādīts, ka, skatoties uz zilu un uz sarkanu gaismu vienā un tajā pašā attālumā, mūsu acīm jāpārvar aptuveni divas dioptrijas liels lēciens. Tas nozīmē, ka acis maina savu fokusu jeb precizē attēla asumu. Ja tas jādara nepārtraukti, jo ekrāns ir krāsains, tad tā ir tā pati "dārza rakšana". To ikviens var pamēģināt uz sevi. Izveidot uz ekrāna divus nelielus lielos "i" burtus, vienu maksimāli sarkanā krāsā (R=255) un otru zilā krāsā (B=255). Tad uz tiem skatīties un godīgi sev atbildēt – vai varu saredzēt abus vienlaicīgi skaidri, vai nerodas sajūta, ka gribas uz vienu burtu it kā vairāk fokusēties? Ja to pašu darīs ar diviem melniem lielajiem "i" burtiem, tādas sajūtas nebūs.
Vai saudzējošie režīmi palīdz?
Taujāju profesorei, vai viedierīcēs iestrādātie "nakts režīmi", "redzes komforta režīmi" patiešām palīdz. Krūmiņa apstiprina, ka tas tā tiešām ir.
"Vaicāsiet – kāpēc tad ražo tādas ierīces, kas tomēr kādu kaitējumu rada? Tas ir tāpat kā ar alkohola ražošanu. Cilvēkam gribas izpriecas. Arī šajā gadījumā – gribam pasauli redzēt košāku, krāsaināku, jo īpaši tumšajos un drēgnajos rudens un ziemas vakaros, kad ārā nav sniega. Taču visam jābūt ar mēru. Mans ieteikums – ikdienā lietot šo ne tik patīkamo dzeltenīgo ekrānu. Uz sevis esmu pārbaudījusi – var pierast. Sākumā liekas dīvaini, bet, ja jūsu kabinetā un mājās būs dzeltenīgais dienas gaismas vai siltais, baltais LED apgaismojums, tad arī A4 formāta baltā lapa, kas stāvēs blakus ekrānam, izskatīsies tikpat dzeltena. Starpības nebūs, bet acīm būs mierīgāk. Gaisma, kas ir dzeltenīgāka, ir līdzīgāka pēc spektra un krāsu proporciju sadalījuma saules izstarotajai redzamajai gaismai. Tā ir gan labāka acīm, gan arī mūsu bioritma regulatori pie šāda apgaismojuma strādā atbilstoši mūsu organisma pamatfunkcijām."
Eksperta verdikts: zinātne vai muļķības?
"Viedierīču lietojums krasi pieaudzis pēdējo gadu laikā, tāpēc pētījumi par to, kādu ietekmi uz mūsu redzes sistēmu atstāj "zilās gaismas pīķis", kas raksturīgs viedierīču ekrānu izstarotajai gaismai, vēl top. Proti, šobrīd precīzi atbildēt, vai tieši zilā gaisma rada papildu slodzi, būs grūti, un jāuzsver, ka šis ir komplekss jautājums – jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, ekrāna spilgtums, attālums no ekrāna līdz acīm, lietošanas ilgums. Tomēr atteikšanās no košajām krāsām, īpaši vakara stundās, lietojot ierīcēs iestrādāto "nakts režīmu", kas filtrē daļu zilās gaismas un krāsu toņus padara "siltākus", par ļaunu noteikti nenāks."
