Kaķi, suņi un Covid-19: vai mīļdzīvnieki ir riska faktors un ko par to saka zinātne
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Tā kā daļa koronavīrusu ir zoonotiski, proti, iespējama pārnese no dzīvnieku populācijas cilvēku populācijā, pamatots jautājums – vai arī jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās infekcijas Covid-19 gadījumā mums ir jāuztraucas ne tikai par līdzcilvēkiem, bet jāņem vērā arī četrkājaino mīluļu faktors? Šādas diskusijas īpaši uzvirmoja pēc medijos plaši vēstītā par dažiem gadījumiem, kad vīruss konstatēts mājas kaķiem un arī dažiem lielajiem kaķu dzimtas dzīvniekiem Ņujorkas zoodārzā. Ko par to saka zinātne – vai tiešām jāliek kaķis un suns atsevišķā istabā, jābaro pa spraugu un tikai ar respiratoru uz sejas?

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".

Vēl daudz nezināmā

Jaunais koronavīruss ir tieši tāds, kā vēsta tā nosaukums – jauns. Tas nozīmē, ka aizvien maz izzināts. Pašlaik, runājot par vīrusa izcelsmi, uzmanība tiek pievērsta konkrētas sugas sikspārņu konkrētai kolonijai, un kā viens no iespējamiem "kurjeriem" jeb vidus posmiem no dzīvnieku populācijas cilvēku populācijā tiek pētīts Javas zvīņnesis. Taču pagaidām arī te vēl nepieciešams turpināt pētījumus, turklāt "The Lancet" publiskotā pētījumā, kuru vari lasīt šeit, secināts, ka Covid-19 tā saucamais "nulles pacients" pat nebija saistīts ar Uhaņas jūras velšu un dzīvnieku produktu tirgu, kas bija pirmais lielākais uzliesmojuma epicentrs. Zinātniekiem ir atbildes uz daļu jautājumu, bet arī vismaz tikpat daudz jautājumu, uz kuriem skaidru atbilžu šobrīd vēl nav.

Tāpēc saprotams ir mājdzīvnieku īpašnieku satraukums pēc ziņām par dažiem kaķiem, kuru organismā konstatēts Covid-19 izraisītājs. Tomēr pagaidām viss liecina par to, ka jaunā koronavīrusa pārnese vismaz virzienā no mājdzīvnieka uz cilvēku nenotiek. Arī Pasaules veselības organizācija (PVO), Amerikas Slimību kontroles un profilakses centrs un Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsver –

šobrīd pie vairāk nekā 1,3 miljoniem inficēto (PVO dati 8. aprīlī) nav konstatētu gadījumu par to, ka kāds no pacientiem būtu inficējies tieši pēc saskarsmes ar mājdzīvnieku.

"Šobrīd nav pietiekamu zinātnisko pētījumu, kas pierādītu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pārnesi no mājdzīvnieka (suņa, kaķa) uz cilvēku un no cilvēka uz mājdzīvnieku, pasaulē tomēr ir reģistrēti daži gadījumi, kad šīs slimības ierosinātājs ir konstatēts arī mājdzīvniekiem - diviem suņiem un vienam kaķim, kuru saimnieki bijuši slimi ar Covid-19, kā arī zoodārza tīģerim, kura kopējs bijis Covid-19 pozitīvs," vēsta informācija PVD mājaslapā.

Kaķi, suņi un Covid-19: vai mīļdzīvnieki ir riska faktors un ko par to saka zinātne
Foto: AP/Scanpix/LETA

Eksperiments ieskicē varbūtības, bet nesniedz skaidras atbildes

To, ka laboratoriskos apstākļos var inficēties arī kaķi un mājas seski, noskaidrojusi pētnieku grupa Ķīnā. Uzreiz jāsaka, ka konkrētais pētījums, kuru savā vietnē izklāstīja arī "Nature", ir neliela mēroga, turklāt pagaidām secinājumi publicēti vien pirmsdrukas resursā "bioRxiv", nevis recenzētā akadēmiskā izdevumā, taču eksperimenta gaitu tomēr vērts īsi izklāstīt.

"Kaķi un suņi ir ciešā saskarsmē ar cilvēkiem, un tieši tāpēc ir būtiski saprast šo dzīvnieku uzņēmību pret SARS-CoV-2 slimības Covid-19 kontroles kontekstā," pamato Harbinas Veterinārās pētniecības institūta zinātnieku komanda. Zinātnieki pētīja, vai laboratoriskos apstākļos pret Covid-19 izraisītāju ir uzņēmīgi tādi populāri mājdzīvnieki kā kaķi, suņi, arī mājas seski, kā arī daži cilvēku turēti saimniecieciskie mājdzīvnieki – cūkas, pīles, vistas.

Uzņēmīgi pret Covid-19 izraisītāju izrādījušies kaķi. Pētnieki piecus mājas kaķus, kas bija aptuveni astoņus mēnešus veci, inficēja ar SARS-CoV-2 vīrusu, un pēc tam pakāpeniski, ar dažu dienu intervālu, tos iemidzināja, lai pētītu, kā vīruss repilicējies kaķu organismā.

Divi no kaķiem tika iemidzināti sestajā dienā pēc inficēšanas. Šiem eksemplāriem vīrusa RNS tika konstatēts aukslējās, mandelēs un deguna gliemežnīcās. Vienam no kaķiem arī trahejā, bet otram – tievajā zarnā. Tomēr vīrusa RNS netika fiksēts plaušu audos.

Pārējie trīs inficētie kaķi tika ievietoti katrs savā krātiņā, bet līdzās katram no tiem novietots krātiņš ar neinficētu kaķi tajā, lai monitorētu, vai vīruss no kaķa uz kaķi var pārnesties pilienu transmisijas ceļā. Pēc vēl piecām dienām vienā no šiem pāriem vīrusa RNS konstatēts iepriekš neinficētā kaķa deguna gliemežnīcās, aukslējās un trahejā.

Divos pārējos pāros transmisija nav konstatēta – vīrusa RNS pēc iemidzināšanas (12. dienā pēc inficēšanas) tika atrasts tikai jau iepriekš inficēto kaķu organismā.

Kaķi, suņi un Covid-19: vai mīļdzīvnieki ir riska faktors un ko par to saka zinātne
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ķīnas pētnieki secinājuši, ka trešajā dienā iemidzinātiem kaķiem augšējo elpceļu epitēlijā ir vērā ņemami bojājumi. "Tas vedina domāt, ka SARS-CoV-2 var veiksmīgi replicēties kaķos," rakstīts pētījumā.

Tomēr ar šo pagaidām nerecenzētā resursā publiskoto pētījumu nesaistīti zinātnieki uzsver – kaut šie rezultāti ir interesanti, pētījums ir pārāk maza mēroga un tvēruma, lai izdarītu drošticamus secinājumus.

Ļoti būtiski arī pieminēt, ka eksperimentā kaķi tika inficēti apzināti, un vīrusa koncentrācija bija ļoti liela, kas nereprezentē realitātei pietuvinātu saskarsmi starp cilvēku un viņa mājdzīvnieku, kā izdevumam "Nature" komentēja Ohaio Štata universitātes virusoloģe Linda Saīfa. "Nav tiešu un pietiekamu pierādījumu, ka inficētie kaķi izdalīja gna daudz Covid-19 ierosinātāju, lai varētu inficēt cilvēkus," piebilda eksperte.

Saīfa tāpat arī uzsvēra – kaut kaķu organismā vairākas dienas pēc inficēšanas atrasts vīrusa RNS, nevienam no dzīvniekiem nebija Covid-19 simptomu, un kritizēja, ka pētījumā nav sīkāk norādīts, kā tika izvietoti krātiņu pāri ar inficēto un veselo kaķi (cik tuvu viens otram). Tādējādi no rakstītā nevar droši secināt, vai kaķu pārī, kurā konstatēta vīrusa tālāka transmisija uz sākotnēji veselo kaķi, tā notikusi tieši ar gaisa pilieniem. Saīfa pieļauj, ka pārnese tikpat labi varēja notikt, veselajam kaķim nonākot kontaktā ar inficētā kaķa urīnu un fekālijām.

Nelielā eksperimenta rezultāti arī vedina domāt, ka pret SARS-CoV-2 uzņēmīgi var būt arī mājas seski, taču cilvēka labākie draugi suņi – nē. Pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Rezumējums – jāturpina pētījumi, tostarp būtu lietderīgi ieviest mainīgos parametrus, piemēram, diferencēt vīrusa devas.

Šobrīd trūkst zinātnisku pierādījumu tam, ka mājdzīvnieki varētu inficēt cilvēkus, tādēļ nav pamata rīcībām, kas negatīvi ietekmētu dzīvnieku labturību.

Honkongas Pilsētas universitātes epidemiologs Dirks Feifers uzskata: "Mājdzīvnieku faktors Covid-19 ierobežošanas kontekstā būtu jāņem vērā, bet tas nav būtisks slimības izplatību veicinošs faktors. Galvenajam fokusam bez šaubām aizvien jābūt vērstam uz vīrusa transmisijas no cilvēka uz cilvēku ierobežošanu."

Piesardzība lietderīga vienmēr, ne tikai pandēmijas laikā


Kaut pašlaik nav dokumentētu gadījumu, kad kāds mājdzīvnieks būtu "aplipinājis" savu saimnieku, un ir fiksēts pavisam neliels skaits gadījumu, kad Covid-19 izraisītājs konstatēts dzīvnieku organismos, piesardzība nekaitēs, līdz būs zināms vairāk – to iesaka gan PVD, gan ārvalstu kompetentās iestādes.

Tiesa, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nu kaķi un suņi mājās būtu jāizolē vai kā citādi jāpazemina to labturības standarti, vien jāņem vērā visi tie drošības pasākumi, kas jau ierasti tiek ieteikti, kontaktējoties ar mājdzīvniekiem. Gadījumā, ja mājsaimniecībā ir apstiprināts Covid-19 slimnieks, vēlams izvairīties no ciešas saskarsmes – "dzīvnieku bučām", glaudīšanas, rotaļāšanās.

Kaķi, suņi un Covid-19: vai mīļdzīvnieki ir riska faktors un ko par to saka zinātne
Foto: Viesturs Radovics, DELFI


Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR uzsver: "Atsaucoties uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un PVO publicēto informāciju, vīrusa pārnese galvenokārt notiek no cilvēka uz cilvēku. Šobrīd trūkst zinātnisku pierādījumu tam, ka mājdzīvnieki varētu inficēt cilvēkus, tādēļ nav pamata rīcībām, kas negatīvi ietekmētu dzīvnieku labturību, piemēram, atteikšanās no tā vai eitanāzija."

Savukārt te PVD ieteikumi šajā jautājumā:

  • Neglaudi svešus un klaiņojošus mājdzīvniekus, netuvojies tiem, neņem uz mājām;
  • pēc jebkura kontakta ar mājdzīvnieku (arī tad, ja tas ir tavs mājdzīvnieks) mazgā rokas;
  • neļauj svešiem cilvēkiem glaudīt tavu mājdzīvnieku;
  • pastaigas laikā neļauj savam mājdzīvniekam kontaktēties ar citiem mājdzīvniekiem;
  • ja tev ir apstiprināta saslimšana ar Covid-19, izvairies no pārāk cieša kontakta ar savu mājdzīvnieku (netuvini mājdzīvniekam seju, neglaudi mājdzīvnieku);
  • ja slimošanas laikā par tavu mājdzīvnieku nav kam parūpēties, ievieto to PVD reģistrētā veterinārajā klīnikā, patversmē vai viesnīcā (iepriekš piesakoties, kā arī informējot šo vietu par to, ka dzīvnieka īpašnieks ir Covid-19 pozitīvs).


Tikmēr labākā mums pašlaik zināmā metode, kā iegrožot Covid-19 izplatību, aizvien ir sociālā distancēšanās un regulāra, bieža roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Kaķi Suņi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form