Nupat Japānā, Kioto Universitātē, veikts pētījums varētu likt atkal uzgavilēt suņu saimniekiem – kārtējo reizi zinātnieki pierāda, ka suņi nudien ir lojāli, bet kaķi – īsti patmīļi un cilvēknīdēji! Taču viss tomēr nav tik vienkārši, vēsta vietne "Live Science".

Kioto Universitātes zinātnieku komanda atkārtoja iepriekš ar suņiem veiktu eksperimentu, šoreiz pētot kaķu uzvedību, proti, to, vai atšķiras kaķu attieksme pret saimniekam draudzīgiem vai nedraudzīgiem cilvēkiem.

Eksperimenta dizains visai vienkāršs. Kopumā tika iesaistīti 36 kaķi un to saimnieki. Pētnieki arī izveidoja divas grupas ar cilvēkiem – izpalīdzīgos un vienaldzīgos. Tad kaķu saimniekiem dots uzdevums – mēģināt attaisīt kasti un izņemt no tās ārā tur ielikto priekšmetu. Tiek imitēts, ka šī vienkārši saprotamā darbība ir visai sarežģīta un pašam kaķa saimniekam īsti labi nesokas sasniegt mērķi. Vienā daļā gadījumu cilvēks no malas saimniekam palīdz uzdevumu izpildīt – kaste atvērta, priekšmets ir rokā! Proti, šis cilvēks eksperimentā tādējādi spēlē kaķa saimnieka drauga un palīga lomu. Otrā daļā gadījumu otrs cilvēks kaķa saimniekam palīdzību atsaka un uzskatāmi novēršas, uzgriež muguru. Proti, šie cilvēki eksperimentā pildīja kaķa saimnieka nelabvēļa lomu.

Pēc šīs nelielās "teātra izrādes" kaķim, kurš to visu vēroja, personas no malas – saimnieka draugs vai nedraugs – piedāvāja našķi. Pētnieki fiksēja, no kura dzīvnieki pieņem ēdienu. Pēc četriem eksperimentu raundiem bija skaidrs, ka kaķiem īsti nerūp, no kā viņi pieņem ēdienu. Iepriekš veiktā šādā eksperimentā ar suņiem noskaidrots, ka cilvēka labāko draugu tituls nudien ir pelnīts – suņi izvairījās pieņemt našķus no tiem cilvēkiem, kas suņa saimniekam liedza palīdzīgu roku.

"Ir iespējams, ka kaķi šajā pētījumā vienkārši nesaprata sava saimnieka uzvedības nozīmi un darbību gala mērķi (proti, tikt pie kastē ievietotā priekšmeta)," raksta pētījuma autori, argumentējot, ka līdz šim pētījumos nav skaidri izzināts, vai kaķi vispār spēj uztvert citu būtņu nolūkus un atšķirt tos no saviem nolūkiem. "Pat ja kaķi saprata saimnieka nolūku šajā gadījumā, ir arī iespējams, ka tie savukārt nespēja interpretēt neizpalīdzīgā cilvēka rīcību kā negatīvu. Mēs apsveram iespēju, ka kaķiem varētu nepiemist tādu pašu sociālas uzvedības izvērtēšanas spēju kā suņiem, vismaz šajā situācijā, jo, atšķirībā no suņiem, kaķi nav tikuši izvēlēti kā kompanjoni, balstoties uz to sadarbības spējām," raksta pētnieki. Proti, suņi paaudžu paaudzēs selekcionēti mākslīgi, atlasot un par cilvēka kompanjoniem izvēloties paklausīgākos un uzticīgākos dzīvniekus, tādējādi veicinot šo īpašību nostiprināšanos. Turklāt suņi arī savvaļā dzīvo baros, kurpretī kaķi ir savrupi mednieki. Tāpat suņi tika piejaucēti daudz senākā pagātnē nekā kaķi, kuri savas gaitas līdzās cilvēkam uzsāka salīdzinoši nesen.

"Dēvēt kaķus par savtīgiem, balstoties uz šajā eksperimentā novēroto, būtu antropomorfisks skatījums uz kaķiem. Kaķi nav "pūkaini, mazi cilvēki, bet gan būtnes ar savu īpašo, specifisko domāšanas veidu," raksta ar konkrēto pētījumu nesaistītā Kembridžas Universitātes pētniece Ali Boila, kuras interešu lokā ir ar dažādām intelekta izpausmēm saistīti temati.

To, ka no šī pētījuma nevajadzētu izdarīt vispārinātus secinājumus par to, vai kaķi ir apzināti nelojāli, uzsver arī paši eksperimenta autori, norādot, ka daļa no pētījumā iesaistītajiem kaķiem turklāt bija kaķu kafejnīcu iemītnieki. Proti, tiem ir arī pastāvīgi saimnieki, taču šie dzīvnieki ikdienā bieži satiekas ar pilnīgiem svešiniekiem. Tiesa, būtiska atšķirība uzvedībā starp mājas kaķiem un tiem, kas mīt kaķu kafejnīcās un ikdienā satiek daudz cilvēku, šajā eksperimentā netika novērota.

Pētījums publicēts zinātniskajā izdevumā "Animal Behavior and Cognition".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!