Lai lopkopību padarītu rentablāku, aizvien aktuālāka kļūst efektīvāka saimniekošana. Viens no tās principiem ir lopkopības procesā radušos pārpalikumu samazināšana, no tiem iegūstot citus ekonomiski un bioloģiski vērtīgākus produktus. Šāda pieeja svarīga arī briežu audzētājiem Latvijā, tādēļ vairākas saimniecības vienojušās par kopīga pētnieciskā projekta īstenošanu, kura ietvaros sadarbībā ar LLU zinātniekiem tiks meklēti jauni risinājumi briežu gaļas pilna cikla pārstrādei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Zināms, ka senajos laikos cilvēki nomedīto dzīvnieku izmantoja visu pilnībā, tostarp arī iekšējos orgānus un asinis. Tieši iekšējo orgānu lietošana nodrošināja veselību. Izmantoja to, ko mēs šodien izmetam ārā, kompensējam ar uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Taču arī mūsdienās inuīti un citas ziemeļu tautas ziemas sezonā tādā veidā spēj uzņemt vitamīnus, fermentus un vērtīgos mikrobus jeb "probiotiķus" sava mikrobioma papildināšanai. Savukārt skrimšļos un saitēs slēpjas izejvielas tādas izejvielas kā kolagēns, hondroitīns un glikozamīns mūsu ādas skaistumam un locītavu veselībai," stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina, kura jau iepriekš īstenojusi pētījumus briežkopības nozares attīstībai.

Viņa skaidro, ka no brieža asinīm var iegūt unikālus produktus pret anēmiju jeb tā dēvēto mazasinību, bet no placentas un embrijiem unikālus pretnovecošanās un reģenerāciju veicinošus līdzekļus.

Apzinoties briežu gaļas ražošanā radušos pārpalikumu potenciālu, ražotāji kopā ar LLU pētniekiem uzsākuši projektu, kura mērķis ir izpētīt un izstrādāt tehnoloģijas pilnvērtīgai gaļai audzēto briežu izmantošanai un jaunu izejvielu – kolagēna un liofilizētu asiņu – iegūšanai farmācijas un kosmētikas industrijā. Lai to īstenotu, apvienojušies nozares profesionāļi, briežaudzētāji SIA "Māras brieži", ZS "Saulstari-1", SIA "Zemitāni" un SIA "Dunduru pļavas", kā arī nozares asociācija BLSDAA un pētniecības un ražošanas uzņēmums AS "Biolat".

Projektā paredzēta kaušanas blakusproduktu – asins un cīpslu – pārstrāde. Kā skaidro zinātnieki, no cīpslām iegūtie kolagēna peptīdi ir derīgi iekšķīgai lietošanai gan novecošanās aizkavēšanai, gan dažādu locītavu slimību un bojājumu profilaksei un atjaunošanai, gan ādas novecošanās aizkavēšanai un elastības saglabāšanai. Īpaši nozīmīgi tie ir sportistiem atjaunošanās procesu veicināšanai, muskuļu fascijas un cīpslu atjaunošanās procesiem.

Savukārt asinis ir dabisks dzelzs avots, kas nepieciešams sievietēm reproduktīvā vecumā, bioloģiski aktīvo vielu komplekss organisma darba spēju reģenerēšanai paaugstinātas slodzes apstākļos, skābekļa patēriņa optimizācijai un reproduktīvo funkciju uzlabošanai.

Tags

Pārtikas ražošana Bioloģija Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zaļais dzīvesveids Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form