Foto: NASA
Kas levitējošai vardei kopīgs ar Mēness misijām? Izrādās, tieši 90. gadu beigās britu un nīderlandiešu pētnieku veikts eksperiments ar levitējošu vardi iedvesmojis Ķīnu izstrādāt eksperimentālu iekārtu, ko varētu dēvēt par miniatūru, mākslīgu Mēness līdzinieku uz Zemes. Nolūks – pārbaudīt Mēness misijām paredzētu materiālu un iekārtu darbību vājas gravitācijas apstākļos, vēsta "Live Science".

"Kad cūkas lidos? Tas varētu notikt drīzāk nekā tu spēj iedomāties," angļu valodas analogu frazeoloģismam "Kad pūcei aste ziedēs!" 1997. gada publikācijā apspēlēja izdevums "Science", vēstot par eksperimentu, kurā pētniekiem izdevies ar magnētu palīdzību panākt, ka gaisā "karājas" varde.

Materiālus ar izteikti diamagnētiskām īpašībām šādi levitēt nav nekas pārāk grūts, taču cik bieži to mēģināts panākt ar bioloģisku materiālu – dzīvām būtnēm, augiem? Līdz tam brīdim acīmredzot ne pārāk bieži. Taču, tā kā arī dzīvniekos esošais ūdens ir diamagnētiķis, kaut vājš, tas pie gana spēcīga magnētiskā lauka ir iespējams.

"Ir pat nedaudz pārsteidzoši, cik vienkārši to bija izdarīt. Nav nepieciešams pat satriecoši eksotisks aprīkojums," norādīja Džeimss Brūks, tolaik fiziķis ASV Nacionālajā Augstā magnētiskā lauka laboratorijā. Palidinājuši gaisā vardi, kurai no šī piedzīvojuma nekādu negatīvu blakņu neesot bijis, pētnieki sprieda, ko ar šo visu varētu iesākt. Un tieši pētījumi, kas saistīti ar nākotnes kosmiskajām misijām, bija viens no virzieniem. Tostarp – vai uz Zemes speciālā iekārtā šādi varētu levitēt arī cilvēku, simulējot mikrogravitācijas apstākļus? 2000. gadā šis darbs arī saņēma tā saucamo "joku" Nobela prēmiju – "Ig Nobel Prize".

25 gadus vēlāk Ķīnas zinātnieki paziņojuši, ka uzbūvējuši mini Mēnesi uz Zemes – vakuuma kameru 60 centimetru diametrā, kurā ar magnētu palīdzību simulēta vājas gravitācijas vide. Kamera tiks piepildīta ar akmeņiem un putekļiem, atveidojot Mēness virsmu.

Lī Žuiliņs, viens no projekta inženieriem, izdevumam "South China Morning Post" norādījis, ka šī ir pirmā tāda veida iekārta pasaulē, kur mikrogravitācijas apstākļus var simulēt tik ilgi, cik vien nepieciešams.

"Dažiem eksperimentiem, piemēram, trieciena testiem, vajag vien dažas sekundes," skaidroja Lī. Citiem, kur tiek pārbaudīta materiālu deformācija konstanta spiediena un temperatūras ietekmē, vajag vairākas dienas.

Eksperimentus, kas tiks veikti šajā "mākslīgajā Mēnesī", Ķīna plāno izmantot zināšanu bāzes papildināšanai savas Mēness izpētes programmas vajadzībām. Ķīna ir viena no lielvalstīm, kas nākusi klajā ar vērā ņemamām ambīcijām Zemes vienīgā dabiskā pavadoņa izpētē un apguvē, tostarp ķīnieši lūko līdz šīs desmitgades beigām Mēness dienvidu polā uzbūvēt pētniecības staciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!