Slēpošanas kūrorti Alpos parādījās salīdzinoši vēlu – vien 19. gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt pirmais pacēlājs Šveices kūrortā Davosā tika ierīkots 1934. gada ziemā. Lai gan kopš industriālās revolūcijas bija pagājuši jau 200 gadi, tomēr klimats joprojām saglabājās nemainīgs. Tā kā nebija iemesla uztraukties par laikapstākļiem, tūrisms Alpos strauji attīstījās. Taču mūsdienās arī šīs sniegotās citadeles saskaras ar smagām klimata pārmaiņu izraisītām sekām.
20. gadsimta pirmajā desmitgadē Tomass Kuks sāka piedāvāt slēpošanas iespējas arī britiem, taču īstu popularitāti šis sporta veids ieguva pēc tā, kad tika iekļauts 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas veicināja arī strauju slēpošanas infrastruktūras attīstību. To veicināja regulāras un, galvenais, prognozējamas ziemas, kuras katru gadu garantēja sniegu trasēs. Savukārt kūrorti varēja nodrošināt apmeklētājiem gan augstvērtīgas trases, gan drošus pacēlājus.
Taču pēdējos gados kļūst arvien grūtāk nodrošināt pietiekamu sniega daudzumu slēpošanas trasēs. Piemēram, nelielais Francijas ciemats Saint-Firmin nesen likvidēja savu pacēlāju, kurš uzbūvēts 1964. gadā. Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāk nekā desmit gadus trūkst sniega. Bet pēc kārtējās siltās Alpu vasaras 2022. gadā septiņas no astoņām agrajām Pasaules kausa sacensībām slēpošanā tika atceltas. Rekordaugstā temperatūra kārtējo reizi atgādināja, ka kalnu virsotņu sniegs nav pasargāts no pārmērīga karstuma.
Ziņas ir satraucošas. Alpos kopš pirms industriālā laikmeta vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies par 2 grādiem pēc Celsija, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā vidēji pasaulē. Ledum un sniegam piemīt lielāka atstarošanas spēja nekā zem tā esošai augsnei un akmeņiem, tādēļ, jo plānāka kļūst sniega sega, jo vairāk siltuma tiek absorbēts, nevis izstarots no zemes. Savukārt siltāka zeme apgrūtina sniega segas uzkrāšanos un saglabāšanos.
2022. gads bija īpaši grūts Šveices ledājiem, kuri saskārās ar strauju kušanu un veselu ledāju izzušanu. Savukārt marta vidū Alpus pārklāja no Sahāras tuksneša atpūstās smiltis, pārvēršot sniegu Marsam līdzīgā oranžā krāsā, tādējādi liekot tam absorbēt vēl vairāk siltuma.
Ilgtermiņa prognozes liecina, ka ap 2100. gadu Alpos vasaras sezonā vairs vispār nebūs ledāju. Tikai vietām saglabāsies nelieli sniega un un ledus laukumi. Lai izvairītos no šāda scenārija, pasaulei jau šobrīd būtu jāsamazina emisijas. Citādi slēpošana un citi sporta veidi gluži vienkārši izzudīs, jo tie bez sniega nav iespējami.
Eksperimenti un inovācijas
Ņemot vērā notiekošo, Alpu reģiona valstis bija spiestas sākt eksperimentēt un pievērsties inovācijām. Piemēram, Ronas ledājs, kas atrodas Šveicē, tika pārklāts ar caurlaidīgu audumu, lai palēninātu kušanu. Taču arī šādiem pasākumiem ir sekas – materiālam sadaloties, tas vēl vairāk piesārņos vidi.
Slēpošanas kūrorti neaprobežojas ar jau sasniegto. Alpu ciematiņos pieaug interese par oglekļa neitrālu tūrisma nozares attīstību. Tas paredz automašīnu un lidojumu samazināšanu. Tā kā slēpošanas sezona ir kļuvusi īsa, daži kūrorti meklē alternatīvas ziemas atpūtas iespējas. Savukārt citi uzsver, ka slēpošana un snovošana arvien vairāk kļūs par bagāto un priviliģēto cilvēku atpūtu, jo kūrorti ir spiesti ieguldīt vairāk līdzekļu mākslīgā sniega ražošanā un tā saglabāšanā.
Ziemas tūrisms ir ļoti svarīgs Eiropas valstīm, kuras atrodas kalnu teritorijā. 1995. gadā Austrija, Francija, Vācija un Monako noslēdza Alpu konvenciju, kas bija paredzēta, lai valstis varētu koordinēt piekļuvi resursiem, transportam un tūrismam. Taču rekordaugstā gaisa temperatūra un ledāju izzušana rada spriedzi, jo ūdens trūkums ietekmē hidroelektrostaciju darbību un traucē ūdens piegādi visā reģionā. Sniega un ledus atkāpšanās nākotnē varētu kļūt pat nesaskaņu cēloni starp Alpu kaimiņiem, kuri samierināsies ar domu, ka vairs nepastāv sezonāls svaiga un sasaluša ūdens cikls.
Slēpošanas un citu ziemas sporta veidu perspektīvas Eiropas Alpos ir visai drūmas. Saskaņā ar Šveices datiem 2020. – 2021. gada sezonā 50 procentus no valsts slēpošanas trasēm klāja mākslīgs sniegs. Taču tā pūšana patērē ļoti daudz ūdens un enerģijas. Lai gan šobrīd ir gana energoefektīvas mākslīgā sniega veidošanas metodes, tomēr tāpat vienmēr būs nepieciešams daudz ūdens, kā arī pietiekami zema gaisa temperatūra, lai ūdens pārvērstos sniegā.
Ziemas tūrisma glābšana Alpu kūrortos var izrādīties ļoti sarežģīta. Kaut arī slēpošanas sports nepazudīs vienas nakts laikā, tomēr tas būs spiests izdzīvot Eiropā, kur ziema, tāda kādu mēs to pazīstam, pakāpeniski izzūd.
--
Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".
Raksta autors ir Londonas Universitātes profesors Klauss Dods.
