Klimata pārmaiņu sliktākajā scenārijā plūdi nākotnē krietni patukšos pasaules 'maciņu'

Ceturtdien akadēmiskajā izdevumā "Science Reports" publiskots pētījums, kurā modelētas klimata pārmaiņu veicinātu plūdu ekonomiskās sekas. Skaudrākās prognozes vēsta, ka 2100. gadā globālajai ekonomikai šādi nodarītie zaudējumi varētu sasniegt 14,2 triljonus dolāru jeb aptuveni 12 triljonus eiro gadā, vēsta CNN. Tā ir aptuveni desmitā daļa no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta summas.

Šī prognoze modelēta, par pamatu ņemot "viss pa vecam" jeb sliktākā notikumu attīstības gaitu līdz 2100. gadam, proti, oglekļa dioksīda izmešu apjoms turpina pieaugt pēc līdzšinējām tendencēm, bet klimata pārmaiņu ierobežošanai papildu pūliņi netiek pielikti, attiecīgi gada vidējā temperatūra pasaulē turpina strauji kāpt.

Jūras līmeņa celšanās rezultātā applūstu lielākā daļa piekrastes teritoriju. Ja šobrīd epizodiski plūdi pasaulē apdraud aptuveni 171 miljonu cilvēku pasaulē tad 2100. gadā šis skaitlis jau varētu būt pieaudzis līdz 287 miljoniem. Sliktākajā scenārijā pēc 80 gadiem zem ūdens varētu būt vēl aptuveni miljons kvadrātkilometru sauszemes teritorijas – platības ziņā tās ir aptuveni divas Spānijas.

Modelī izmantots arī sliktākais scenārijs tādā ziņā, ka, par pamatu ņemot datus par vētrām un to sekām pēdējo 30 gadu laikā, aprēķināta iespējamā applūstošā platība tieši vētru laikā.

Taču, ja neka netiks darīts, lai samazinātu klimata pārmaiņas veicinošo izmešu apjomu, pētnieki lēš, ka spēcīgas vētras nākotnē savā ziņā būs jau norma un "gadsimta vētras" piedzīvosim jau reizi desmitgadē. Šo tendenci varam novērot jau tagad.

Visvairāk applūšanas riskam pakļauta ASV ziemeļaustrumu piekraste, Eiropas ziemeļrietumi, Ķīnas piekraste, Indonēzija, kā arī Austrālijas ziemeļu daļa. Pētījuma autori atrunā uzsver, ka šajās aplēsēs nav ņemtas vērā prognozes gan par iedzīvotāju skaita pieaugumu šajos 80 gados, gan par globālās ekonomikas attīstību, gan par to, kādi risinājumi varētu tikt ieviesti piekrastes nosargāšanai (piemēram, aizsargvaļņi). Taču pētnieki uzsver, ka viņu paustais varētu būt kā "modinātāja zvans" politiķiem, tieši tāpēc arī iespējamās sekas izteiktas naudā.

Tā, piemēram, plūdi jau šobrīd ASV ir izmaksu ziņā visdārgākā dabas stihija – pēdējās desmitgades laikā tieši applūšana nodarījusi zaudējumus īpašumam, kas lēšami 155 miljardu dolāru jeb 131 miljarda eiro apmērā. Miljoniem cilvēku plūdu dēļ cietuši arī Āzijā, kur šogad spēcīgu musonu lietavu rezultātā applūdušas plašas teritorijas Ķīnā, Japānā, Indijā, Nepālā un Bangladešā. Tikmēr Austrālijas piekrastes rajonos krasta erozijas rezultātā okeānā burtiski gāžas iekšā dārgas privātmājas, vēsta CNN.

Sliktā ziņa ir tāda – pat ja tiks izdarīts viss dažādos plānos iecerētais un vēl vairāk, lai iegrožotu emisiju apjomu, zināms jūras līmeņa kāpums aizvien būs nenovēršams, uzskata Jangs. Taču ar izlēmīgu un globālu rīcību seku nopietnību iespējams mīkstināt.

Visu pētījumu vari aplūkot, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit