Ko savvaļā sadarīja ģenētiski modificēti odi? Floridā noslēdzies interesants pētījums
Foto: AFP/Scanpix/LETA

2021. gada pavasarī Lielbritānijas biotehnoloģiju firma "Oxitec" pirmo reizi uzsāka ko iepriekš ASV teritorijā nebijušu – savvaļā izlaida ģenētiski modificētus odus ar nolūku pētīt, vai tādējādi iespējams samazināt bīstamas slimības pārnēsājušo kukaiņu populāciju. Iepriekš šādi eksperimenti veikti dažu citu valstu teritorijās, taču ASV regulatori atļauju deva vien pērn. Nu pirmais pētījumu posms noslēdzies, un "Oxitec" apgalvo, ka rezultāti ir daudzsološi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eksperiments noticis Floridakīzās – koraļļu salu arhipelāgā Floridas pussalas dienvidu piekrastē. Kaut parasti ar odu pārnēsātām un bīstamām slimībām mums saistas, piemēram, Āfrikas valstis, arī Floridakīzās tā ir sabiedrības veselības problēma, ar ko varas iestādes rēķinās. Šajā gadījumā runa ir par Aedes aegypti odiem, kas var izplatīt tādas slimības kā malārija, Denges drudzis, dzeltenais drudzis un Zikas vīruss. Izdevums "Nature" atgādina, ka salu arhipelāgā 2010. gadā piedzīvots Denges drudža uzliesmojums, kur inficējās 68 cilvēki, un arī pavisam nesen – 2020. gadā – ar šo bīstamo slimību tur inficējās 72 cilvēki.

Kaut Floridakīzās tieši A. aegypti ir neliela daļa no kopējās odu populācijas, taču ir pamats uzskatīt, ka tieši šīs sugas odi iznēsā lielāko daļu bīstamo patogēnu. Šajā arhipelāgā daudz vairāk izplatītie Aedes taeniorhynchus ir vairāk nepatīkams traucēklis, ne slimību izplatības vektors.

"Oxitec" lūkoja noskaidrot, vai ar ģenētiski modificētiem odiem var būtiski ierobežot odu vairošanos. Īsumā tas strādā tā – "Oxitec" noteiktās vietās privātīpašumos izvietoja kastes ar ģenētiski modificēto odu oliņām. Visi, kas no tām izšķīlās, bija odu tēviņi. Tie šai pasaulē nāca ar gēnu, kas pārošanās laikā tiek nodots mātītei un tālāk atvasēm. Šis gēns jaunos tēviņus neietekmē, taču mātīšu organismā bloķē svarīga proteīna izstrādāšanos, un šai modifikācijai jāizraisa mātītes nāve pirms reproduktīvā vecuma sasniegšanas. Tādējādi populācijai strauji jāsarūk. Jāatgādina, ka tikai odu mātītes dzeļ un barojas ar asinīm, tādējādi pārnēsājot arī slimību izraisītājus, bet tēviņi pārtiek no nektāra.

Ko savvaļā sadarīja ģenētiski modificēti odi? Floridā noslēdzies interesants pētījums
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Oxitec" vidē izlaistie ģenētiski modificētie tēviņi pārojās ar dabiskajā populācijā esošajām mātītēm, kuras tad savukārt dēja oliņas speciālos kompānijas izvietotos konteineros. Kopumā šādi esot izdevies iegūt ap 22 tūkstošiem oliņu, kuru šķilšanās tad pētīta jau laboratoriskos apstākļos. 6. aprīlī notikušajā vebinārā "Oxitec" apgalvoja, ka eksperiments izdevies lieliski, bet līdz visu datu apkopojumam un publicēšanai vēl jāuzgaida. Tomēr vispārīgu informāciju kompānija jau sniedza un paziņoja, ka visas letālo gēnu pārmantojušās mātītes tik tiešām mirušas pirms reproduktīvā brieduma sasniegšanas. Šo gēnu pārmantojušās mātītes no pārējām var atšķirt, jo tās noteiktā gaismā kļūst fluorescentas.

Turpinot tālākus novērojumus jau brīvā dabā, komanda secinājusi, ka šis letālais gēns odu populācijā izdzīvo trīs paaudzes, pēc tam pazūd. Neko tālu gan šie odi savas dzīves laikā nenolido, un visi modificētie odi un to pēcteči atrasti ne tālāk par 400 metriem no šķilšanās vietas.

Protams, labākus secinājumus par to, cik efektīvi šādas darbības var palīdzēt ierobežot odu populāciju, ja tiek īstenotas mērķtiecīgi un plašā apmērā, varēs izdarīt pēc visu eksperimenta rezultātu publiskošanas, tomēr jau šobrīd daļa ekspertu saskata potenciālu. Ar pētījumu tieši nesaistītais entomologs Tomass Skots no Kalifornijas Universitātes Deivisā atzina, ka "Oxitec" šo eksperimentu "veica sistemātiskā, pārdomātā veidā. Priekšā vēl daudz darba, bet šie rezultāti iedrošina."

Ko savvaļā sadarīja ģenētiski modificēti odi? Floridā noslēdzies interesants pētījums
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tiesa, kaut lielais virsmērķis tiešām būtu samazināt bīstamu slimību izplatības risku, šādus secinājumus "Oxitec" eksperiments neļauj izdarīt. Tā tvērums ir vien noskaidrot, vai modificētu odu ieviešana savvaļas populācijā var samazināt konkrētās sugas odu skaitu.

"Viņi gluži vis nevarēs veikt klīnisku pētījumu, lai pierādītu, ka šīm darbībām ir ietekme uz sabiedrības veselību. ASV vienkārši nav tik liels šo odu pārnēsāto slimību gadījumu skaits (lai veiktu kontrolētu, klīnisku pētījumu)," izdevumam "Nature" uzsver Skots. Savukārt izdarīt tiešus secinājumus par ietekmi uz sabiedrības veselību tikai no pašu odu populācijas sarukuma arī nevar, jo, kā atzīst eksperts, "šo slimību pārnese var notikt arī ar ļoti nelielu odu populāciju". Respektīvi, A. aegypti odu populācijas "apcirpšana" vēl negarantē, ka Floridakīzas iedzīvotāji būs pasargāti no Denges drudža vai Zikas vīrusa. Tomēr tas pavisam noteikti ir interesants virziens, kurā turpināt darbu, un "Oxitec" to arī plāno darīt.

Tags

Ģenētika Bioloģija Malārija Veselības aprūpe
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form