Kopš ASV kosmoplānu jeb šatlu programmas beigām 2011. gadā vienīgā iespēja NASA un arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) astronautiem nokļūt Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) bija Krievijas "Sojuz" sistēma. Šā gada maijā "SpaceX" ar izmēģinājuma lidojumu un divu astronautu nogādāšanu kosmosā pierādīja, ka ASV atgriežas spēlē – vairs nebūs jāpaļaujas uz "Roskosmos" pakalpojumiem. Piecus mēnešus pēc veiksmīgā izmēģinājuma šajā nedēļas nogalē gaidāms pirmais rutīnas lidojums, un nu SKS pirmo reizi teju desmit gadu laikā tiks nogādāti uzreiz četri astronauti vienā piegājienā. "Sojuz" sistēmas maksimālā kapacitāte ir trīs cilvēki. Ko 'SpaceX' iemācījās no izmēģinājuma lidojuma maijā un ko jaunā maiņa plāno paveikt kosmosa stacijā nākamā pusgada laikā – lasi rakstā.
Kļūs par rutīnu
Neapšaubāmi, pirmais "SpaceX" starts ar apkalpi izpelnījās daudz lielāku gan sabiedrības, gan mediju uzmanību – tā tomēr nosacīti bija ASV "neatkarības atgūšana", pēc desmit gadiem atkal atjaunojot kapacitāti pašiem nogādāt savus astronautus kosmosā no savas valsts teritorijas. Vienlaikus tas bija arī izmēģinājums, lai pierādītu, ka sasniegts vēl viens stūrakmens privāto kompāniju iesaistē kosmosa izpētē – NASA guva pārliecību, ka privātajiem partneriem droši var uzticēt ne tikai kravas nogādāšanu orbītā vai SKS, bet arī astronautu dzīvības.
Jauna maiņa SKS parasti ierodas ik pēc pusgada, tāpēc nu sagaidāms, ka turpmāk "SpaceX" kosmosa kuģi "Crew Dragon" veiks lidojumus jau pēc samērā prognozējama grafika. Tieši to paredz arī NASA "Commercial Crew Program" – piesaistīt privātos partnerus, lai nodrošinātu regulāru "kosmosa taksometru" astronautu nogādāšanai uz un no kosmosa stacijas.
Pie sava kosmosa kuģa "Starliner" aizvien strādā arī "Boeing", bet te dažādu tehnisku ķibeļu dēļ progress ir nedaudz lēnāks nekā konkurentiem. Nākamais "Starliner" izmēģinājuma lidojums plānots 2021. gadā, vēsta "Space.com".
Mācības no maija starta
31. maijā uz SKS veiksmīgi startēja pieredzējušie Roberts Benkens un Daglass Hērlijs, un augusta sākumā arī tikpat sekmīgi atgriezās uz Zemes. Kaut astronautu drošība nevienā brīdī neesot bijusi apdraudēta (cik nu tas iespējams jau pēc būtības tik bīstamā nodarbē kā kosmiskie lidojumi), izmēģinājuma lidojums sasniedza savu mērķi un izgaismoja vairākas lietas, kurām jāpievērš uzmanība – gan tehnikas ziņā, gan procedūrās.
Pirmkārt, tika uzlabots karstumizturīgais vairogs, kam jānodrošina kapsulas temperatūras kontrole, kosmosa kuģim milzu ātrumā traucoties cauri atmosfērai un berzes rezultātā sakarstot.
"SpaceX" inženieri, inspicējot kapsulu pēc nosēšanās, secināja, ka dažās vietās karstumizturīgās vairoga flīzes ir cietušas vairāk nekā plānots, tāpēc pieņemts lēmums veikt izmaiņas dizainā. Uzlabotais karstumizturīgais vairogs izmēģināts pirms naktī uz svētdienu gaidāmā starta.
Otrkārt, "Crew Dragon" izpletņi nostrādāja nedaudz vēlāk, nekā tam vajadzēja notikt. "SpaceX" kapsula no kosmosa atgriežas gluži kā kapsulas "Apollo" misiju laikos 60. un 70. gadu mijā – piezemējoties okeānā ar izpletņu palīdzību. Uz Zemes atgriežoties Benkenam un Hērlijam, izpletņiem bija jāatveras ātrāk. Lai novērstu šo ķibeli, "SpaceX" inženieri veica uzlabojumus nosēšanās kapsulas sistēmās, kas ievāc datus par atmosfēras spiedienu, lai automātika precīzāk varētu noteikt brīdi, kad kapsula atrodas īstajā augstumā izpletņu atvēršanai.
Ja divas iepriekš minētās problēmas saistītas ar tehniku, tad nākamā mācībstunda ir par procedūru. Arī "Campus" jau vēstīja, ka "SpaceX" kapsulu īsi pēc piezemēšanās okeānā ielenca nelūgti viesi – ziņkārīgie atpūtnieki ar saviem kuteriem un jahtām, kas vēlējās kosmosa kuģi apskatīt tuvumā. Te runa ir gan par astronautu, gan pašu atpūtnieku drošību – kapsulas tuvumā pēc nosēšanās var būt toksiski izgarojumi no vielām, kuras izmanto manevrēšanas sistēmās.
Lai novērstu šādus incidentus nākotnē, NASA pastiprinās sadarbību ar ASV Krasta apsardzi, piesaistot vairāk tehnikas un cilvēkresursu, lai nodrošinātu aptuveni 15 kilometru lielu drošības perimetru ap vietu, kur plānota nosēšanās.
SKS būs šaurāk nekā parasti
Kopš šatlu ēras beigām kosmosa stacijā vienlaikus ir trīs līdz seši cilvēki, un sešiem arī paredzētas guļvietas. Tas ir visai loģisks skaits, jo ar "Sojuz" kuģi vienlaikus orbītā var nogādāt ne vairāk par trim cilvēkiem (reizēm lidojumā dodas arī tikai divi). Taču "CrewDragon" kuģis ir ietilpīgāks. Ar to lidojumos ērti var doties četri cilvēki. Nedēļas nogalē plānotajā startā vietu kuģī ieņems trīs NASA astronauti – Maikls Hopkinss, Viktors Glovers un Šenona Vokere –, kā arī Japānas kosmosa aģentūras pārstāvis Soiči Noguči. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem SKS vienlaikus būs septiņi cilvēki, jo tur jau šobrīd atrodas divi krievu kosmonauti un viena amerikāniete.
Kaut vietas darbam, protams, pietiks arī septiņiem, jārisina guļvietas jautājums. Galu galā astronauti SKS dzīvos līdz pat pavasarim, un kārtīga atpūta ir ļoti svarīga, lai produktīvi strādāt. Astronautiem ir savi nelieli "kabūzīši", kur gulēt, taču paredzētas vietas vien sešiem. Astronauts Maikls Hopkinss uz kādu brīdi būs bez savas "guļamistabas" kosmosa stacijā un cer, ka NASA nepieciešamo tādas izveidei nosūtīs ar kādu no nākamajiem kravas lidojumiem, taču līdz tam brīdim viņš, visticamāk, nakšņos "Crew Dragon" kapsulā, kas būs saslēgusies ar kosmosa staciju.
Starts norisināsies līdzīgi tam, ko pieredzējām 31. maijā, vienīgi šobrīd tas plānots diennakts tumšajā laikā – neilgi pirms astoņiem sestdienas vakarā pēc vietējā laika vai neilgi pirms trijiem naktī uz svētdienu pēc Latvijas laika. Protams, var gadīties dažādas neparedzētas ķibeles, tostarp allaž raizes sagādā nelabvēlīgi laikapstākļi, bet pašlaik laika prognoze izskatās cerīga.
Ko astronauti darīs?
Amizantie video tīmeklī, kur astronauti met kūleņus un dzīvojas ar ūdens burbuļiem mikrogravitācijas apstākļos, var radīt maldīgu iespaidu par dzīvi kosmosa stacijā kā izklaidi un atpūtu. Patiesībā katra astronauta grafiks un veicamie darbi ir līdz niansei saplānoti, un arī šī komanda nebūs izņēmums. 20 gadu laikā, kopš SKS ir pastāvīgi apdzīvota, veikti vismaz 3000 dažādu eksperimentu, lielu daļu laika veltot tam, lai izpētītu, kā cilvēka organisms reaģē uz ilgstošu dzīvi mikrogravitācijas apstākļos, lai labāk spētu sagatavoties ilgākām misijām un lidojumiem nākotnē, kad cilvēki atgriezīsies uz Mēness un pirmās apkalpes dosies uz Marsu.
Ilgstoša uzturēšanās kosmosa stacijā ietekmē arī cilvēka imunitāti, tāpēc šī apkalpe tostarp pētīs, vai un kā noteiktas izmaiņas uzturā var veicināt imūnsistēmas darbību mikrogravitācijas apstākļos. Šis pētījums jau ir procesā, un ar šo lidojumu kosmosa stacijā tiks nogādāti papildu nepieciešamie instrumenti pētījumu veikšanai. Tostarp eksperimentā kā dalībnieks iesaistīsies un analīzēm nepieciešamos paraugus nodos Viktors Glovers (attēlā apakšā pa kreisi).
Tiks turpināts darbs pie jaunās paaudzes skafandru "xEMU" ("Exploration Extravehicular Mobility Unit") uzlabojumiem, lai sagatavotu "xEMU" aktīvām darbībām atklātā kosmosā un uz Mēness. Viens no jauninājumiem ir sistēma, kā regulēt temperatūru skafandrā un pasargāt astronautu no pārkaršanas. Tās pamatā ir jauna tipa membrānas un materiāli, kuru veiktspēju un izturību izmēģinās simulētos scenārijos ar iziešanu atklātā kosmosā.
Zināms arī, ka kosmosa stacijā netiek aizmirsts par dārzkopību – ilgstošos kosmiskajos lidojumos, kur pārapgāde nebūs acumirklī iespējama, ļoti svarīgas būs zināšanas par to, kā izaudzēt uzturā lietojamu pārtiku turpat kosmosa kuģī vai bāzē uz, piemēram, Mēness. Kosmosa stacijā jau šobrīd tiek audzēti, piemēram, salāti un redīsi. Arī šī apkalpe turpinās SKS nodarboties ar kosmosa dārzkopību.
Tāpat tiks lūkots, kā izmantot kosmosā jau pieejamos materiālus, piemēram, Mēness regolītu, dzīvības uzturēšanas sistēmu nodrošināšanai. Apkalpe sev līdzi vedīs mikroorganismus, kas "mielojas" ar iežiem, un lūkos, kā tie var palīdzēt regolīta pārstrādē mums derīgas izejvielās. Vietne "PopSci" raksta, ka jau šobrīd daļa pasaules zelta un vara tiek iegūts ar iežus "ēdošu" baktēriju palīdzību. Nu jāizpēta, kā šie mikroorganismi uzvedas kosmosā. Šī, protams, ir tikai neliela daļa no eksperimentiem, ko veiks "Crew-1" apkalpe.
Ja nu gadījumā naktī uz svētdienu nenāks miegs, startu, kā jau allaž, varēs vērot arī tiešraidē.
