"Pirs" Zemes atmosfērā tika ievadīts vēl pirms SKS bija savienojusies ar jauno moduli "Nauka" – 26. jūlijā.
"Ieiešana atmosfērā bez karstumizturīga vairoga rezultējas ar skaistu ugunsbumbu. Var pat skaidri saskatīt mazākus metāla gabalus kūstam un atdalāmies no moduļa, papildinot krāšņo uguņošanu," iespaidos dalījās Peskē.
Astronautiem "Pirs" sadegšanu bija iespējams vērot aptuveni sešas minūtes. Peskē arī pajokojis, ka cilvēkiem vajadzēja iedomāties kādu vēlēšanos, vērojot šo krītošo "zvaigzni", taču neesot garantijas, ka vēlēšanās piepildīsies gadījumos, ja krītošās "zvaigznes" nav vis dabiskas izcelsmes objekti, bet gan degoši metāla lūžņi. "Taču neko nevar zināt, es aizvien iesaku iedomāties vēlēšanos!" ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" rakstījis Peskē. Viņa kontam seko 2,6 miljoni kosmosa izpētes entuziastu.
"Pirs" ekspluatācijā bija gandrīz 20 gadus – to no Baikonuras kosmodroma ceļā uz būvniecības procesā esošo SKS palaida 2001. gada septembrī. Moduļa galvenais uzdevums bija nodrošināt iespēju "Sojuz" kapsulām savienoties ar Starptautisko kosmosa staciju Krievijas pārraudzībā esošajā pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
