Kubikmetrs vectētiņa ābeļdārzā – cilvēku kompostēšanas zinātne

Cilvēku kompostēšana – skan diezgan šausmīgi, vai ne? Glīta zārka vietā daži maisi ar augsni. Tas ir viss, kas palicis pāri no drauga vai draudzenes, tēva, mātes, vīra vai sievas. Taču jāatceras, ka vēl nemaz tik sen arī uz kremēšanu daudzviet Rietumu kultūrā skatījās gaužām greizi, bet nu tā ir ierasta prakse. Var gadīties, ka līdzīgi būs arī ar dabisko organisko reducēšanu jeb, vienkāršā valodā, cilvēku kompostēšanu. Galu galā: "No zemes tu esi nācis, un par zemi tev ir jāpaliek."

Šajā stāstā galvenie darboņi ir mikroorganismi – pārsvarā baktērijas –, kas izdala organisku materiālu noārdošus savienojumus un tiek galā gan ar miesu, gan kauliem, līdz pāri paliek vien kas līdzīgs augsnei.