Kuģot datu okeānā. Digitālais arhitekts Janeks Metsalliks par Igaunijas e-veselību
Foto: Lars Kniele / cc

E-vēlēšanas, e-banka, e-nodokļi, e-skola – Igaunija ir pierādījusi, ka ir progresīva un digitāla valsts, kurā 99 % valsts pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē. Arī veselības aprūpe, un šobrīd gandrīz visi veselības dati Igaunijā ir digitālajā formā. Jau 1990. gadā mūsu kaimiņvalsts izvirzīja skaidru mērķi – izveidot "e-valsti", un nu Igaunijā par e-veselības aprūpi atsevišķi vairs nerunā, jo e-veselības aprūpe un veselības aprūpe ir savstarpēji saistītas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai uzzinātu vairāk par šo veiksmes stāstu un nākotnes izaicinājumiem, uz sarunu "Zoom" platformā aicinām digitālās veselības sistēmas arhitektu Janeku Metsalliku (Janek Metsallik), kurš
būs viens no galvenajiem runātājiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļā 2021.

Janeks Metsalliks no 2006. līdz 2011. gadam bija galvenais arhitekts Igaunijas e-veselības aprūpes sistēmai, kuru ieviesa 2008. gadā.

Vai tiesa, ka e-veselības aprūpes sistēma ietver katra Igaunijas iedzīvotāja veselības datus no dzimšanas līdz miršanai?

Jā, sistēmā ir visu Igaunijas pilsoņu veselības dati, un šo sistēmu katru dienu izmanto vairāk nekā desmit tūkstoši veselības aprūpes darbinieku.

Valdības redzējums bija padarīt iedzīvotāju veselības datus par publisku resursu – par dabas resursu kā, piemēram, zelts. Igauņi izlēma, ka visiem iedzīvotajiem automātiski jāpiedalās veselības datu digitalizācijas procesā. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas, lai viņu dati būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesības slēgt veselības datu ierakstus.

Igaunijas veselības informācijas sistēma ir unikāla, jo tā aptver visu valsts iedzīvotāju datus, daudzas funkcijas un pakalpojumus. Iesākumā bija tikai veselības datu ieraksti elektroniskajā formātā, e-receptes un e-pieraksta sistēma, ko laika gaitā papildināja e-konsultācijas, automātiski reģistra paziņojumi, veselības apliecības, e-ambulance un citi.

Droša datu apmaiņa ir ļoti svarīga. Pastāstiet, lūdzu, par drošības sistēmu!

Protams, tik visaptverošai datu sistēmai ir nepieciešama stabila drošības sistēma. Lūk, daži piemērotie drošības pasākumi: droša autorizācija, digitāli zīmogi un paraksti, transporta slāņa drošības šifrēšana, pārredzamība, ko garantē droša blokķēde, reģistrējot visas darbības, kuras vairs nevar mainīt, šifrēta datubāze, kas garantē konfidencialitāti no tehnisko administratoru puses un minimālu risku.

Runājot par konfidencialitāti, piekļuves kontrole nacionālajiem veselības datiem ir uz funkcijām balstīta. Ja jūs kā ārsts varat pierādīt, ka esat atbildīgs par pacienta ārstēšanu, varat piekļūt pacienta datiem. Uz funkcijām balstīta piekļuve bija jautājums, ko apspriedām projekta sākumā.

Kā ieguvāt plašu atbalstu tik vērienīgam projektam?

Melotu, ja teiktu, ka tas bija viegli un ātri. Igaunijā digitālos pakalpojumus sāka ieviest 90. gados, un jau toreiz, kad sākām strādāt pie e-veselības aprūpes ieviešanas, sabiedrība saprata digitālās informācijas priekšrocības. Sabiedrības atbalstu ieguvām pakāpeniski.

Kā piemēru varu minēt individuālās veselības apliecības – nu Igaunijas Autoceļu pārvalde šīm apliecības var piekļūt elektroniski, kas savukārt nozīmē, ka cilvēkiem vairs nav jādodas uz pārvaldi, lai iesniegtu apliecību papīra formātā, vadītāja apliecību var saņemt e-pastā.

Redzams, ka cilvēki aktīvi izmanto sistēmu, pārbauda analīžu rezultātus pirms vizītēm, un tas pierāda, ka pacientu veselības datu pieejamība veicina viņu iesaisti veselības stāvokļa uzraudzīšanā.

Kā izdevās iesaistīt veselības aprūpes speciālistus un citas ieinteresētās puses?

Ļoti svarīgi izvēlēties skaidru un ietverošu pārvaldes modeli. Drīz pēc e-veselības koncepta ieviešanas valdība nodibināja īpašu juridisko vienību, tā saukto E-veselības fondu, kas bija atbildīgs par Igaunijas nacionālās veselības informācijas sistēmas attīstību, finansējumu un pārvaldi. Fondā iesaistījās dažādas ieinteresētās puses: lielākās slimnīcas, ģimenes ārsti, profesionālās asociācijas un apdrošināšanas uzņēmumi. Tas bija stratēģisks solis – visu ieinteresēto pušu iesaiste veicina sadarbību. Vairs nebija iespējams vien vērot no malas un kritizēt. Organizatoriskā struktūra nu ir mainīta, tomēr notiekošo standartizāciju, digitālās pārmaiņas un citus jautājumus joprojām uzrauga viena iestāde.

Runājot par pārvaldību, arī Igaunija saskaras ar tādām pašām problēmām kā daudzas citas valstis – visas problēmas novirzām centrālajai pārvaldei.

Dažreiz jokoju – ja kādam Igaunijas iedzīvotājam būtu seši kājas pirksti, darbā iesaistītos Sociālo lietu ministrija. Valdībai nav jāiesaistās katra mazākā lēmuma pieņemšanā. Būdams arhitekts, nemitīgi meklēju risinājumus, kā nodrošināt dalītu sistēmas pārvaldību, kas savukārt ļautu efektīvāk izmantot labākās pieejamās zināšanas un ātri reaģēt uz problēmām.

Jūs strādājat Tallinas Tehnoloģiju universitātē (Tallinn Technical University), kā arī sadarbojaties ar dažādiem privātajiem uzņēmumiem.

Jā, kopš 2014. gada Tallinas Tehnoloģiju universitātē docēju kursus studiju programmā "Digitālā veselība". Darbs mani iedvesmo! Strādāju ar mērķtiecīgiem studentiem no Eiropas, Japānas, ASV, Tuvajiem Austrumiem un citām valstīm. Darbs līdzinās nebeidzamam hakatonam. Pašlaik vadu studentu pētniecisko darbu par mākslīgā intelekta izmantošanu datu atlasē, lai sistēma, pamatojoties uz kontekstu, varētu uzdot pareizos jautājumus. Mākslīgais intelekts tiek lietots diagnozes noteikšanā, bet tā ir tikai maza daļiņa no potenciāla. Sadarbojos arī ar uzņēmumu "DocuMental". Tas attīsta digitālus risinājumus garīgās veselības aprūpes jomā. Galvenais mērķis ir palīdzēt psihiatriem uzlabot diagnozes noteikšanas un ārstniecības procesu.

Vai, raugoties no malas, redzat vājās vietas veselības informācijas sistēmā?

Veselības aprūpes speciālisti, kas ir galvenie veselības informācijas sistēmas lietotāji, ar to ir ļoti apmierināti. Tā patiešām ir pasaules labākā datu pārsūtīšanas sistēma. Tomēr saskatu iespēju esošo sistēmu pielāgot sekundārajiem lietotājiem, lai pacientiem nav atkārti jānodod analīzes vai jāveic izmeklējumi tikai tamdēļ, ka veselības datiem nevar viegli piekļūt un tos izmantot. Nākamās paaudzes Igaunijas e-veselības aprūpes sistēmai būtu jāspēj uzlabot pacientu veselības pakalpojumu pieredze.

Dati ir, patiesībā datu okeāns, tikai mēs šos datus pienācīgi neizmantojam. Šobrīd mēģinām saprast, kā labāk kuģot datu okeānā.

Kā pārvaldīt inovācijas, neradot pārslodzi pārvaldei? Minēju centralizāciju. Mans ieteikums Igaunijas valsts pārvaldei, kā arī citām valstīm – centralizācijas vietā atvērt digitālo veselības aprūpes tirgu. Domāju, tas sekmētu inovācijas.

Tags

Datorzinātne e-veselība Rīgas Stradiņa universitāte Veselības aprūpe RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam