Laboratorijas eksperimentā jaunais koronavīruss uz virsmām izdzīvo pat mēnesi
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pētnieku grupa Austrālijā nupat akadēmiskajā izdevumā "Virology Journal" publicējusi rezultātus eksperimentam par to, cik ilgi jaunais koronavīruss (SARS-CoV-2) spēj izdzīvot uz virsmām. Šādi pētījumi jau līdz šim veikti ne viens vien, turklāt ar visnotaļ dažādiem secinājumiem, atkarībā no metodoloģijas, tāpēc ļoti būtiski rezultātus skatīties kontekstā ar pārējo informāciju, ko šobrīd zinām par vīrusa izplatību. Īsumā ir tā – Austrālijas zinātnieki pierādījuši, ka noteiktos apstākļos vīruss uz virsmām var izdzīvot pat teju mēnesi, taču trauksmes zvanus skandināt nevajadzētu. Paskaidrosim – kāpēc.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau pavasarī tostarp tika pētīts arī tas, cik ilgi SARS-CoV-2 spēj izdzīvot uz dažādām virsmām – metāla, plastmasas, koka un citām. Kamēr rezultāti vēl nebija gana pārliecinoši, īpaši liela loma dažādās rekomendācijās tika piešķirta arī virsmu dezinfekcijai. Daļa cilvēku pat gāja tik tālu, ka no veikala atnestos produktus, tostarp neiepakotus dārzeņus un augļus, mazgāja ar ziepjūdeni vai pat noslaucīja ar dezinfekcijas līdzekļiem. Tā, protams, nav laba ideja – par to vairāk lasi, klikšķinot šeit. Taču toreiz bija runa par vīrusa spēju izdzīvot uz virsmām dažas dienas.

Nu jaunā eksperimentā pieci Austrālijas valdības paspārnē esošās Zinātnisko un saimniecisko pētījumu organizācijas (CISRO) pētnieki secinājuši – atsevišķos gadījumos vīruss uz virsmām var izdzīvot pat 28 dienas.

Eksperimenta gaita īsumā šāda – zinātnieki SARS-CoV-2 ievietoja speciālā šķīdumā, kam jāimitē cilvēka elpceļu izdalījumi. Koncentrācija uz mililitru mākslīgo gļotu – 4,97 x 107. Aptuveni šāda koncentrācija būtu pacientiem ar augstu vīrusa daudzumu organismā. Tad pētnieki ļāva materiālam žūt uz dažādām virsmām – nerūsējošā tērauda, stikla, vinila, kokvilnas, polimēra un papīra banknotēm – 20, 30 un 40 grādu pēc Celsija temperatūrās. Būtiski – virsmas netika pakļautas gaismas, tātad arī ultravioletās gaismas iedarbībai. No visām virsmām tika ņemti paraugi stundu pēc eksperimenta sākuma, tad vienu, trīs, septiņas, 14, 21 un 28 dienas vēlāk.

Secinājumi – uz teju visām virsmām, kas tika uzglabātas 20 grādu temperatūrā, vīruss zināmā daudzumā bija saglabājies arī pēc četrām nedēļām jeb 28 dienām. Izņēmums bija kokvilna, kur vīrusa daļiņas pētnieki vairs nespēja konstatēt jau pēc nedēļas.

"20 grādos, kas ir aptuveni istabas temperatūra, vīruss ir ļoti izturīgs un izdzīvoja 28 dienas uz tādām gludām virsmām kā stikls (mobilo telefonu virsmas) un banknotēm," izdevums "Science Alert" citē vienu no pētījuma autorēm Debiju Īglsu. Piemēram, A tipa gripas vīruss šādos apstākļos izdzīvojot vien 17 dienas.

Augstākā temperatūrā – 30 un 40 grādos – vīrusam klājās daudz sliktāk, un tas izdzīvoja no trim līdz 21 dienai.

Laboratorijas eksperimentā jaunais koronavīruss uz virsmām izdzīvo pat mēnesi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tik tālu par pētījumu, taču nu par to, kāpēc paniku par šo vēl celt nevajadzētu.

Pirmkārt, eksperimentā šīs virsmas turētas kontrolētos apstākļos – tumsā, konkrētā un nemainīgā temperatūrā, neaiztiktas. Tas ne tuvu neatbilst reālās dzīves situācijām, kur, piemēram, telefons dienā desmitiem reižu tiek ielikts un izņemts no bikšu kabatas vai somas, pakļauts temperatūras maiņām, gaismai.

Otrkārt, būtiski arī uzsvērt, ka pēc 7, 14, 21 vai 28 dienām vīrusa koncentrācija, protams, nebija tāda pati kā pirmajā dienā. Tā bija būtiski mazāka, un aizvien vēl nav precīzi zināms, kāds dzīva vīrusa apjoms nepieciešams, lai inficētu cilvēku.

Treškārt, kā raidorganizācijai BBC norādījis Kārdifas Universitātes augšējo elpceļu slimību pētnieks Rons Eklss, reālos elpceļu izdalījumos vīrusu sašķeltu arī enzīmi. Eklss brīdināja, ka šī pētījuma secinājumi, ja aplūkoti ārpus konteksta, varētu būt "nevajadzīga baiļu sēšana sabiedrībā" un piebilda: "Manā ieskatā inficēt spējīgi vīrusi gļotās uz virsmām var saglabāties drīzāk stundas, nevis dienas."

Kaut vīrusa transmisijas mehānismi aizvien jāpēta, jau šobrīd varam diezgan droši teikt – virsmas nav lielākais inficēšanās avots. To "Campus" pirms pāris nedēļām apstiprināja arī infektoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane: "Šobrīd vairāk tomēr ir cilvēks–cilvēks kontakts. Ir zināms, ka inficēšanās vairāk notiek caur elpceļiem ar ieelpoto gaisu un mazāk no virsmām." Tas gan nenozīmē, ka nevajag mazgāt rokas un tīrīt virsmas, atgādināja eksperte.

Laboratorijas eksperimentā jaunais koronavīruss uz virsmām izdzīvo pat mēnesi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tāpat spēkā aizvien distances ievērošana, izvairīšanās no vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku un, ja tomēr gadās tādās atrasties, sejas masku lietošana. Vienas konkrētas "sudraba lodes" šobrīd nav, bet vairāku piesardzības pasākumu komplekss palielina izredzes izvairīties no inficēšanās vai citu inficēšanas.

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form