Mēnesim nav vērā ņemamas atmosfēras, un tas nozīmē ne tikai to, ka tur nav cilvēkiem piemērota atmosfēras spiediena un elpošanai derīga gaisa, bet arī ļoti krasas temperatūras svārstības saulainajā un ēnainajā pusē. Pusē, ko apspīd saule, temperatūra var sasniegt pat 130 grādus pēc Celsija. Iestājoties tumsai, kļūst stindzinoši auksts – nav nekas neparasts arī mīnus 160 un 170 grādi.
Taču ne visur uz Mēness nāktos tērēt milzīgus resursus, lai sasildītu vai atdzesētu skafandru vai mītni. Izrādās, ir arī vietas, kur gandrīz nemainīgi ir tāda vidēja Latvijas pavasara dienas temperatūra – ap 17 grādiem pēc Celsija.
Izmantojot datus no NASA Mēness satelīta "Lunar Reconnaissance Orbiter" (LRO) termālā instrumenta, Kalifornijas Universitātes planētu pētnieks Tailers Horvats identificējis aptuveni 200 vietas, kas ir ar mērenu temperatūru un bez krasām svārstībām, un tādējādi daudz labāk piemērotas apmetņu celšanai nekā vairums citu vietu uz Mēness. Tās ir iedobes un krāteri Mēness virsmā, kur daļa ir mūžīgi apēnota, bet daļa – saules gaismas apspīdēta. Daļēji apēnotajā daļā temperatūra bieži vien ir ilgstoši stabila, turklāt šīm vietām ir arī citi potenciālie ieguvumi – tur astronauti būtu labāk pasargāti no saules vēja, kosmiskā starojuma un arī no mikrometeorītiem.
Pirmo šādu vietu atrada jau 2009. gadā Japānas Kosmosa aģentūras JAXA satelīts "Kaguya", taču LRO instrumenti ļāva identificēt jau vairākus simtus šādu krāteru. No 200 pētījumā aplūkotajiem krāteriem divos vai trijos gadījumos redzamas arī pārkares, vedinot domāt, ka krāteru sienās izveidojušās alas.
Tāpat daļa no krāteriem veidojušies nevis asteroīdu triecienos, bet kādreiz uz Mēness notikušo ģeoloģisko procesu rezultātā. Kad uz Mēness vēl bija vulkāniskā aktivitāte, pazemē plūstošā magma izgrauza kanālus, no kuriem daļa bija tuvu virsmai. "Kad virspusē izplūda lava un sacietēja, zem šī slāņa plūsma turpinājās, un dažās vietās kanāli pēc tam palika tukši," vietnei "Live Science" skaidro pētnieks. Kad sacietējusī lava virspusē reizēm iegrūst, paveras ieeja šajos magmas izgrauztajos kanālos. Pazīmes par šādiem veidojumiem saskatītas 16 krāteros.
Foto: NASA/GSFC/Arizona State University
Detalizēti temperatūras mērījumi veikti vienā no šādiem iedobumiem, kas atrodas "Mare Tranquillitatis" apgabalā. Šī ir viena no tā dēvētajām Mēness "jūrām" – tumšiem apgabaliem uz Mēness, kas ir tieši liecinieki tā vulkāniskajai pagātnei. Šos apgabalus pārsvarā klāj bazalta ieži, bet par jūrām (latīniski "mare" – "jūra") tās dēvē tāpēc, ka senāk astronomi tās tiešām uzskatīja par īstām jūrām.
"Mare Tranquillitatis" jeb aptuvenā tulkojumā Miera jūra ir apgabals, kur pirmo reizi nosēdās NASA astronauti "Apollo" misijās. Krāteris, kurā jaunajā pētījumā analizēta temperatūra saulainajā un apēnotajā pusē, atrodas samērā netālu no "Apollo 11" un "Apollo 17" – pirmās un pēdējās astronautu misijas nosēšanās vietām. Pētījuma autors Horvats norāda – ja kādā no šiem mēreno temperatūru punktiem uz Mēness kādreiz tiešām tiks uzbūvētas pastāvīgas mītnes, būtu interesanti paviesoties arī "Apollo" misiju piezemēšanās vietās un palūkoties, kas noticis ar tur atstāto tehniku pēdējo 50 un vairāk gadu laikā.
