Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) pētnieki Jānis Karušs un Kristaps Lamsters ar kolēģiem devās uz Antarktīdu, lai pētītu ledāju formu un struktūru, taču ekspedīcijas gaitā izdevies atrast arī līdz šim nezināmus bakteriofāgus, kurus nokristījuši par lietuvēniem.

"Bērnībā vectēvs man lasīja priekšā ceļojumu grāmatas. Jau ģeologos studējot, vienmēr prātā bijis, ka ziemeļu reģioni, sevišķi Antarktīda, ir kaut kāda tāla un eksotiska vieta, ka tas ir sarežģīti un grūti," klāsta Lamsters, kuram allaž bijis sapnis par Islandi kā ledus un uguns zemi. "Kad studēju doktorantūrā, mani ļoti interesēja ledāju reljefs, formas. Atklāju, ka Islandē ir šīs formas, kas tikko izveidojušās, izkusušas no ledājiem. Noorganizēju braucienu ar draugiem uz Islandi, kur devāmies vairāku dienu pārgājienā uz ledāju. Tas droši vien bija faktors, kas kaut ko izmainīja man galvā. Sapratu, ka ir iespējams uz tiem ledājiem arī pašam nokļūt."

Lamsteram, Karušam un viņu kolēģim Mārim Krievānam sapni par ekspedīciju uz Antarktīdu izdevās realizēt 2018. gadā. No Latvijas iepriekš turp bija devies tikai viens pētnieks, un tas notika pagājušā gadsimta vidū.

Antarktīdas ledāji ir miljoniem gadu seni. Tur ļoti tālu no visas civilizācijas atrodas lielākā daļa pasaules ledāju, un tā ir kā dabas veidota grāmatvedības uzskaite. Ledājos pētnieki detalizēti var ieraudzīt ļoti senus notikumus. Latvijas pētnieku uzdevums bija mērīt ledāju biezumu, formu un struktūru uz salām, kas ieskauj Antarktīdas pussalu.

"Par šiem ledājiem nav pārāk daudz informācijas, lai neteiktu, ka vispār praktiski neko nezinām. Tas plašums ir milzīgs, un tur ir ļoti daudz vietu, kur cilvēks pat tuvumā nav bijis. Pēc mums vēl 100 un 200 gadus visdrīzāk būs vietas, kur cilvēki nav bijuši," prognozē Karušs.

Latviešiem Antarktīdā nācās saskarties gan ar tehniskā aprīkojuma ķibelēm, gan dažādām traumām, taču rezultātā vairāk nekā divus mēnešus ilgušajā ekspedīcijā izdevās ar ģeoradaru ierakstīt profilus vairāk nekā 70 kilometru kopgarumā un deviņām salām un ledus kupoliem kartēt un izveidot gan virsmas, gan zemledus reljefa modeļus.

Starp citu, Antarktīdā zem četrus kilometrus bieza ledāja atrodas viens no lielākajiem ezeriem pasaulē – Vostoka ezers. "Tās ir vietas, kur ūdens, iespējams, eksistējis miljoniem gadu, tur attīstījušās dažādas dzīvības formas. Faktiski iespējams, ka šādā vidē pat vispār attīstījusies dzīvība. Mūsu ekspedīcijas laikā kolēģi atrada tā saucamos bakteriofāgus, kādi līdz šim nebija zināmi, un nodēvējām tos latviešu vārdā – par lietuvēnu."

Vairāk par latviešu polārpētnieku gaitām Antarktīdā skaties Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā video.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!