Latviešu ekspedīcija uz Svalbāru gandrīz izgāžas lidojuma misēkļa dēļ
Foto: Shutterstock

Polārpētnieku komanda no Latvijas, kas devusies zinātniskā ekspedīcijā uz Svalbāru, 7. augustā gandrīz iestrēgusi Norvēģijā, portālam “Delfi” ziņo ekpedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters. Telefonsarunā no kuģa, uz kuru pētnieki knapi bija paspējuši, Lamsters stāsta par grūtībām ceļā uz Nikolaja Kopernika universitātes polārstaciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dodoties ceļā, pētnieku komandai tika piekodināts, ka bagāža, kurā ietilpst pētījumiem paredzētie mērinstrumenti, Oslo lidostā ir jāizņem un jāizved cauri drošības pārbaudei, pirms to nogādā lidmašīnā uz Svalbāru, stāsta Lamsters. Taču reiss no Rīgas uz Oslo ieradās ar pusstundas kavēšanos, un bagāžas saņemšanas punktā pie pētnieku komandas nonāca tikai viena soma. Kamēr tika skaidrota situācija, reiss uz Svalbāru jau devās ceļā.

Kā vēlāk izrādījās, pārējā bagāža kļūdas dēļ bija automātiski nogādāta lidmašīnā. Tā kā pētnieki netika informēti, ka somas jau atrodas lidmašīnā, tie reisu nokavēja, bet bagāža no lidmašīnas pirms pacelšanās tika izkrauta.

Atguvuši nozaudēto aprīkojumi, pētnieki vērsās pie lidsabiedrības pārstāvjiem, kuri sākotnēji piedāvāja vietu reisā uz Svalbāru pēc nedēļas. Sazvanot “airBaltic” klientu apkalpošanas centru Rīgā, zinātnieki saņēma piedāvājumu lidot ar reisu nākamajā dienā. Taču, kā norāda Lamsters, arī tas būtu bijis par vēlu, jo nozīmētu, ka komanda nepaspēj uz kuģi, kas tos tālāk nogādā polārpētniecības bāzē. Nesaņēmuši atsaucību no “airBaltic”, pētnieki iegādājās biļetes uz citas lidsabiedrības lidojumu, lai laikus nokļūtu Svalbārā.

“airBaltic” komentāru par konkrēto situāciju solīja sniegt tuvāko dienu laikā pēc apstākļu noskaidrošanas.

Kā vēstīts, pētnieku komanda četru cilvēku sastāvā dodas uz Svalbāru, lai izzinātu tur esošos pulsējošos ledājus. Svalbāra ir svarīga pētījumu lokācija, jo tur atrodas liela tā saukto pulsējošo ledāju koncentrācija, atklāj Lamsters. Tie ir īpašas kategorijas ledāji, un Svalbārā ir apzināti vairāk nekā septiņi simti šādu dabas fenomenu.

Tāpat ekspedīcijā piedalās arī zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons, lai ievāktu datus par noturīgajiem organiskajiem piesārņojumiem (NOP) ledājos. Viens no ekspedīcijas mērķiem ir noskaidrot, kā šie savienojumi veikuši tūkstošiem kilometru tālu ceļu, un kādi ir NOP daudzumi ledājos. Kā otru virzienu pētījumiem Svalbārā Pērkons min antimikrobiālās rezistences izplatību. Pētījumos tiks analizēta antimikrobiālās rezistences gēnu sastopamība savvaļas dzīvnieku starpā un mūžīgā sasaluma zonas ledus un sniega paraugos.

Tags

airBaltic Antarktīda Latvijas Universitāte Oslo Polija Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form