Latvijā izstrādāts jauns paņēmiens zāļvielu atklāšanai un analīzei
Foto: Publicitātes attēls

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētnieki izstrādājuši jaunu analīzes metodi, kas veicinās zāļvielu atklāšanu ar mitohondriju darbību saistītu slimību ārstēšanai. Izstrādātā metode pamatojas uz jauna, inovatīva fluorescenta marķiera izmantošanu kardiolipīna iezīmēšanai. Kardiolipīns ir viens no svarīgākajiem lipīdiem mitohondrijos, kas ir nepieciešams to normālai darbībai un enerģijas ražošanai. Iespēja izmērīt kardiolipīna koncentrāciju sniegs zinātniekiem informāciju par to, kā dažādi veselības stāvokļi un zāļvielas ietekmē mitohondriju funkcijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

OSI Farmakomodulatoru sintēzes grupas vadītājs, ķīmijas doktors Pāvels Arsenjans stāsta: "Lai gan kardiolipīns ir pazīstams vairākus gadus, līdz šim nebija izstrādāta pietiekami vienkārša un ērta tā koncentrācijas noteikšanas metode. Tādējādi, izstrādājot šo metodi, mēs piedāvājam zinātniekiem vēl vienu laboratorijā izmantojamu paņēmienu, lai palīdzētu atklāt jaunas zāļvielas."

Arsenjans iezīmē vēl vienu metodes izmantošanas iespēju: "Vairāku slimību gadījumā, tādu kā kardiovaskulārās slimības un vēzis, novēro kardiolipīna koncentrācijas izmaiņas. Veicot plašākus pētījumus un noskaidrojot to, kāda tieši ir kardiolipīna loma šo slimību attīstības gaitā, kardiolipīnu potenciāli varētu izmantot kā biomarķieri."

Ar fluorescento marķieri varēs arī noteikt, vai zāļvielas saistās ar kardiolipīnu, tādējādi parādot, ka atsevišķām zāļvielām ir nevēlama tieksme uzkrāties mitohondrijos.

"Mūsu izstrādātā metode palīdzēs atklāt tādus medikamentus, ar kuru palīdzību pasargāt mitohondrijus no oksidatīvā stresa un veicināt to normālu darbību, piemēram, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un vairāku neirodeģeneratīvo slimību gadījumos. No otras puses – fakts, ka pētāmā zāļviela saistās ar kardiolipīnu, var norādīt arī uz iespējamām blakusparādībām tajos gadījumos, kad zāļvielas mērķis nav mitohondriji. Turklāt, kardiolipīns ir arī svarīga baktēriju membrānas sastāvdaļa, līdz ar to, mūsu metodi var pielietot jaunu antibiotiku meklēšanā," skaidro pētījuma līdzautors Pāvels Dimitrijevs.

Latvijas pētnieku darbs ir publicēts prestižā zinātniskajā žurnālā "Sensors and Actuators B: Chemical".

Tags

Ķīmija Organiskās sintēzes institūts Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form