Nepieciešamība pēc materiāliem cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai arvien rada pieprasījumu pēc inovatīvu un funkcionālu biomateriālu izstrādes ar specifiskām īpašībām cieto audu patoloģiju profilaksei, ārstēšanai un reģenerācijai. Kaulu defekti bieži prasa ķirurģisku iejaukšanos, kur tiek izmantoti biomateriāli slimo kaulaudu aizvietošanai. Tomēr šīs procedūras bieži vien ir nesekmīgas – jebkurš materiāls, kas implantēts cilvēka organismā, tiek uztverts kā svešķermenis un veicina baktēriju adhēziju ar sekojošu audu infekciju. Līdz ar to tiek izstrādātas arvien jaunas metodes, kas nodrošinātu lokālu antibakteriālu preparātu piegādi implantēšanas vietā.

Rīgas Tehniskā universitātes Rūdolfa Cimdiņa biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece Līga Stīpniece pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projektā "Kontrolētas izdalīšanās antibakteriālo preparātu piegādes sistēmas uz kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu bāzes" Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/339 (2018.–2021. gads) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem uzsākusi pētniecību, lai izstrādātu tādus materiālus bojātu kaulaudu aizvietošanai, kas, implantēti organismā, uzrādītu antibakteriālas īpašības.

Visā pasaulē strauji pieaug infekciju slimību skaits, ko izraisa baktērijas, kas ir rezistentas pret antibiotikām. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka antibiotiku rezistence ir globāla problēma, kas prasa augsta līmeņa daudznozaru, fundamentālos un lietišķos pētījumus. PVO norāda, ka trūkst jaunu antibiotiku, lai cīnītos ar rezistentajiem baktēriju celmiem.

Antibiotiku rezistentu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī alternatīvas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Kļūstot antibiotiku rezistentas, šīs baktērijas var izplatīties no viena cilvēka pie nākamā, un augsts antibiotiku patēriņš iedzīvotāju vidū (slimnīcā vai sabiedrībā) šo izplatību tikai veicina.

Tādējādi Stīpniece savos pētījumos izmanto tādus alternatīvus antibakteriālus preparātus antibiotikām kā antibakteriāli metāliski joni, piemēram, sudraba joni, un bakteriofāgi. Ja sudraba antibakteriālās īpašības un tā pozitīvās īpašības cilvēkiem ir zināmas jau vairākus gadu tūkstošus, tad ideja par bakteriofāgu, kam piemīt unikāla spēja inficēt baktērijas, savairoties tajās un tās lizēt, lokālu piegādi organismā, izmantojot implantmateriālu kā nesēju, nodrošina pētījuma novitāti. Bakteriofāgi imobilizēšanai biopolimēru matricās tika sagatavoti RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā.

Prētījumā tiek piedāvāta alternatīva pieeja implantmateriālu izraisītu infekciju profilaksei, izvairoties no antibiotiku rezistento mikroorganismu intensīvas veidošanās un rezistento formu straujās izplatības.
Pētījumā papildfunkciju integrēšanai porainas kalcija fosfātu biokeramikas pamatnes modificētas, iekļaujot struktūrā antibakteriālus metāliskos jonus un izveidojot uz to virsmas bakteriofāgus saturošus biopolimēru pārklājumus, tādējādi nodrošinot inovatīvu kaulaudus aizvietojošo biomateriālu multifunkcionalitāti – osteokonduktivitāti un antibakteriālo aktivitāti. Projektā gūtās atziņas ir lielisks atspēriena punkts turpmākajiem pētījumiem, lai paplašinātu pētāmo materiālu, kas varētu tikt izmantoti kā bakteriofāgu nesēji, klāstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!