Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādi rīko fizikas entuziasti no Latvijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, kas ar šīs olimpiādes palīdzību atlasa spēcīgākos skolēnus iekļaušanai katras valsts izlasē, kas vēlāk piedalīsies Eiropas Fizikas olimpiādē un Starptautiskajā Fizikas olimpiādē.
Tiešsaistē, bet uz papīra
Pielāgojoties ārkārtējai situācijai, organizatori vienojās pieņemt izaicinājumu un 2020. gada olimpiādi organizēt tiešsaistē. Viens no organizatoriem, LU FMOF lektors un pētnieks Jānis Cīmurs stāsta: "Olimpiādes norisi centāmies plānot tā, lai tā būtu pēc iespējas pietuvināta ierastajai norises kārtībai, t.i., radot apstākļus, kuros skolēni dotos uzdevumus var risināt, tā kā pieraduši –atrisinājumus rakstot un zīmējot uz papīra lapām."
Olimpiādes dienā pulksten 10 dalībnieki visās dalībvalstīs vienlaicīgi saņēma risināmos uzdevumus. Skolēniem tika dots laiks uzdevumus izdrukāt, ja viņi to uzskatīja par nepieciešamu, lai pēc tam piecas stundas nodotos uzdevumu risināšanai. Kad dotais laiks bija pagājis, dalībnieki savas lapas ar risinājumiem nofotografēja un nosūtīja vērtētājiem. Lai pēc iespējas samazinātu norakstīšanas risku, olimpiādes norises uzraudzīšanai izmantoja platformu "Zoom", ar kuras palīdzību uzdevumu risināšanas laikā skolēni paši sevi filmēja, bet risināšanas procesu pieskatīja novērotāji. Lai fizikas olimpiāde nezaudētu savu šarmu, tika izveidots arī eksperimentālais uzdevums. Tajā dalībniekiem ar mobilo telefonu bija jāpēta pudeles radītās skaņas atkarība no ūdens daudzuma pudelē.
Pārsniedzot Ziemļvalstu un Baltijas valstu robežas
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiāde piesaistīja starptautisku uzmanību. Tajā oficiāli piedalījās 110 skolēni. Dalībai olimpiādē pieteicās arī komandas no Krievijas, Rumānijas, Šveices, Vācijas, Slovēnijas, Bosnijas un Hercegovinas, Saūda Arābijas un pat Brazīlijas (kam olimpiādes norises laikā bija nakts).
"To, cik daudzi patiesībā risināja olimpiādes uzdevumus kopā ar Latvijas komandu mēs varam tikai nojaust, jo dienā, kad olimpiādes tīmekļa vietnē tika publicēti šie uzdevumi, vietnes unikālo apmeklējumu skaits sasniedza 700," stāsta Cīmurs.
Pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādes organizatoru komandu uzrunājuši Eiropas Fizikas olimpiādes rīkotāji no Rumānijas, lūdzot padomu šī gada 20.-26. jūlijā plānotās Eiropas Fizikas olimpiādes norises nodrošināšanā tiešsaistē.
"Izskatās, ka esam radījuši Eiropas un, iespējams, arī Pasaules līmeņa rezonansi pierādot, ka arī starptautiskas olimpiādes ir iespējams rīkot tiešsaistē," priecājas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādes organizators.
Caur nopietniem treniņiem uz zeltu, sudrabu un bronzu
Veiksmīga bijusi ne tikai latviešu iesaiste olimpiādes organizēšana, bet arī Latvijas jauno fiziķu dalība tajā.
Latvijas komandas vadītāji stāsta, ka rezultātu sasniegšana nebūtu iespējama bez LU FMOF rīkotajām fizikas treniņnodarbībām. Tajās skolēni apguva olimpiādes tipa uzdevumu risināšanas metodes. Uz treniņnodarbībām tiek aicināti ieprieksējā gada Valsts Fizikas olimpiādes un Latvijas Atklātās fizikas olimpiādes laureāti. Treniņnodarbības pasniedz iepriekšējo gadu Starptautiskās fizikas olimpiādes (IPhO) laureāti – jau pieminētais LU FMOF lektors un pētnieks Jānis Cīmurs, bakalaura studiju programmas "Fizika" otrā kursa students Mārtiņš Klevs, fizikas maģistranti Normunds Strautnieks un Dāvis Zavickis, kā arī Kembridžas Universitātes studenti Reinis Irmejs, Rūdolfs Treilis un Jānis Hūns.
Vairāk informācijas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādi var atrast, klikšķinot šeit.
Rezultātu tabula, uzdevumi 13 valodās un to risinājumi angļu valodā pieejami šeit.
