Latvijas zinātnieki rada metodi ātrākai mikrobioloģiska piesārņojuma konstatēšanai  (3)

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums "LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena", kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās "Zināšanu agorā", kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. Tajā pētnieki varēja iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai tikai uzsāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Viens no tādiem ir arī Jāņa Liepiņa un kolēģu darbs.

Mirkoorganismu šūnas ir sīkas, ar neapbruņotu aci tās nevar ieraudzīt. Taču, augot un vairojoties, tās var veidot vizuāli pamanāmus pleķus – kolonijas, sauktas arī par "koloniju veidojošām vienībām". Šīs koloniju veidojošās vienības ir ļoti svarīgas, jo katra koloniju veidojošā vienība nozīmē, ka sākumā bija viena vairoties spējīga šūna, kas vairāku stundu laikā izauga un kļuva redzama, skaidro Liepiņš.

Augšanas testos tradicionāli veic baktēriju audzēšanu un koloniju veidojošo vienību uzskaiti, kas tad arī liecina par mikrobiālā piesārņojuma klātbūtni paraugā. Taču no parauga iegūšanas līdz testa gala rezultātam var paiet pat 48 stundas vai vairāk. Ja tiek pārbaudīts mikrobiālais piesārņojums pārtikas vai vides paraugos, to apstrādes ātrumam ir būtiska nozīme, lai operatīvi iegūtu informāciju par potenciālo kaitīgumu veselībai.

^{Foto: Māris Greidāns}

Lai paātrinātu informācijas iegūšanas procesu, LU un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā attīsta uz lāzera spekliem balstītu optisku sistēmu, lai varētu veikt mikroorganismu uzskaiti ātrāk, nekā tas iespējams ar "neapbruņotu aci'.

Lāzera gaismai atstarojoties no mikroorganisma kolonijas, veidojas laikā mainīgs spīdums – spekls. Tā parādīšanās korelē ar šūnu daudzumu kolonijās – jo vairāk šūnu kolonijā, jo ātrāk tās sāk mirdzēt. Turklāt ar šo metodi iespējams noteikt kolonijas veidošanos ātrāk nekā kolonijas kļuvusi redzama ar neapbruņotu aci – speklu mirdzēšana ir novērojama jau agrīnos kolonijas augšanas etapos.

Pētnieki arī secināja, ka speklu mirdzēšana baktēriju kolonijā nav vienmērīga. Sākuma tā novērojama centrā, bet vēlāk pāriet uz malām, līdz izsīkst pavisam.

--

Pētījumu finansē ERAF projekts Nr.1.1.1.1/19/A/147 "Ātra un rentabla, uz mašīnmācīšanos balstīta sistēma mikroorganismu augšanas analīzei" īstenošanu".