Latvijas zinātnieki rada metodi ātrākai mikrobioloģiska piesārņojuma konstatēšanai
Foto: LU fotoarhīvs

Kā ieraudzīt lietas, kuras bieži ir neredzamas, un kāpēc vispār to vajag darīt? Šādu jautājumu uzdeva Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Liepiņš. Viņš ar kolēģiem attīsta uz lāzera spekliem balstītu optisku sistēmu, kas ļaus samazināt mikroorganismu augšanas testu izpildes laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums "LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena", kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās "Zināšanu agorā", kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. Tajā pētnieki varēja iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai tikai uzsāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Viens no tādiem ir arī Jāņa Liepiņa un kolēģu darbs.

Mirkoorganismu šūnas ir sīkas, ar neapbruņotu aci tās nevar ieraudzīt. Taču, augot un vairojoties, tās var veidot vizuāli pamanāmus pleķus – kolonijas, sauktas arī par "koloniju veidojošām vienībām". Šīs koloniju veidojošās vienības ir ļoti svarīgas, jo katra koloniju veidojošā vienība nozīmē, ka sākumā bija viena vairoties spējīga šūna, kas vairāku stundu laikā izauga un kļuva redzama, skaidro Liepiņš.

Augšanas testos tradicionāli veic baktēriju audzēšanu un koloniju veidojošo vienību uzskaiti, kas tad arī liecina par mikrobiālā piesārņojuma klātbūtni paraugā. Taču no parauga iegūšanas līdz testa gala rezultātam var paiet pat 48 stundas vai vairāk. Ja tiek pārbaudīts mikrobiālais piesārņojums pārtikas vai vides paraugos, to apstrādes ātrumam ir būtiska nozīme, lai operatīvi iegūtu informāciju par potenciālo kaitīgumu veselībai.

Piemēram, būtu svarīgi pēc iespējas ātrāk noskaidrot, vai konkrētajā peldvietā ir vai nav bīstami peldēties. Vai kāds konkrēts pārtikas produkts ir vai nav bīstams veselībai utt.

Foto: Māris Greidāns

Lai paātrinātu informācijas iegūšanas procesu, LU un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā attīsta uz lāzera spekliem balstītu optisku sistēmu, lai varētu veikt mikroorganismu uzskaiti ātrāk, nekā tas iespējams ar "neapbruņotu aci'.

Lāzera gaismai atstarojoties no mikroorganisma kolonijas, veidojas laikā mainīgs spīdums – spekls. Tā parādīšanās korelē ar šūnu daudzumu kolonijās – jo vairāk šūnu kolonijā, jo ātrāk tās sāk mirdzēt. Turklāt ar šo metodi iespējams noteikt kolonijas veidošanos ātrāk nekā kolonijas kļuvusi redzama ar neapbruņotu aci – speklu mirdzēšana ir novērojama jau agrīnos kolonijas augšanas etapos.

Pētnieki arī secināja, ka speklu mirdzēšana baktēriju kolonijā nav vienmērīga. Sākuma tā novērojama centrā, bet vēlāk pāriet uz malām, līdz izsīkst pavisam.

Mēs domājam, ka spekla tehnoloģijas sniegtās iespējas koloniju vizualizēšanā ir unikālas. Varam ne tikai ieraudzīt kolonijas to agrīnā augšanas laikā, bet arī raksturot baktēriju aktivitāti dažādās kolonijas daļās, kas līdz šim ar vienkāršām metodēm nav bijis iespējams. Dr. biol. Jānis Liepiņš

Šī projekta mērķis ir attīstīt tehnoloģiju, kas samazinātu mikroorganismu augšanas testu izpildes laiku, kā arī izveidot prototipu, kas palīdzētu veikt šīs analīzes autonomi ar testa platītēm. Paraugu mikrobioloģiskā testēšana nepieciešama ūdens, pārtikas un lopbarības tīrības noteikšanā.

--

Pētījumu finansē ERAF projekts Nr.1.1.1.1/19/A/147 "Ātra un rentabla, uz mašīnmācīšanos balstīta sistēma mikroorganismu augšanas analīzei" īstenošanu".

Tags

Bioloģija Latvijas Universitāte Piesārņojums Rīgas Tehniskā universitāte
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form