"Delfi" jau iepriekš vēstīja par to, kas ir tā saucamie izaicinājuma pētījumi jeb "human challenge trials" un kā tos plānots likt lietā, lai paātrinātu efektīvu vakcīnu izstrādi – par to vairāk vari uzzināt rakstā "Apzināti inficēties citu labā – kā drosmīgi brīvprātīgie grib palīdzēt pētīt Covid-19".
Šajā gadījumā mērķis ir labāk izprast to, cik liels ir risks atkārtoti inficēties un kāda imūnā atbilde būtu pietiekama, lai no tā izvairītos.
"Ja mēs to spēsim izprast šajā kontrolētajā eksperimentā – tieši kāda imūnā atbilde ir nepieciešama aizsardzībai no atkārtotas inficēšanās, mēs varēsim pēc tam noteikt – ir vai nav cilvēkiem, kas infekciju jau pārcietuši, nepieciešamā aizsardzība pret atkārtotu inficēšanos," video par gaidāmo pētījumu skaidro Oksfordas Universitātes vakcīnu pētniece doktore Helēna Makšeina.
Jāuzsver, ka izaicinājuma pētījumi mēdz būt diskutablāki arī no ētikas skatu punkta – cilvēki apzināti tiek pakļauti patogēnam. Lai šie pētījumi būtu attaisnojami, strikti jāievēro vairāki pamatprincipi.
Tos augstāk minētajā publikācijā par izaicinājuma pētījumiem "Delfi" iepriekš ieskicēja arī Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents un ētikas jautājumu pētnieks Ivars Neiders: "Pirmkārt, risks, kādam ir pakļauti pētījuma dalībnieki, ir zems vai pieņemams. Otrkārt, pētījuma zinātniskā kvalitāte ir augsta. Treškārt, pētījumam ir augsta sabiedriskā vērtība, t.i., sabiedrības ieguvums ir pietiekami liels. Ceturtkārt, pētījumā iesaistītās personas ir saņēmušas adekvātu informāciju par riskiem un ir devušas piekrišanu dalībai pētījumā. Piektkārt, ir notikusi godīga dalībnieku atlase, proti, pētījumā nav iesaistītas īpaši aizsargājamas personas."
Šajā pētījumā, gluži kā vairumā izaicinājuma pētījumu, aicināti iesaistīties veselīgi brīvprātīgie vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas iepriekšējo trīs mēnešu laikā bija inficējušies un pārslimojuši Covid-19 un kuru organismā šobrīd ir antivielas, vēsta izdevums "The Guardian".
Pētījumam būs divas galvenās fāzes – pirmajā ar 24 brīvprātīgo iesaisti zinātnieki mēģinās noteikt mazāko nepieciešamo vīrusa daudzumu, ar kuru iespējams izraisīt infekciju. Sākot ar nelielu daudzumu un devu pakāpeniski palielinot, tiks noteikts tas slieksnis, pie kura vismaz pusei dalībnieku ir konstatēta inficēšanās, bet slimības gaita ir faktiski asimptomātiska vai ļoti, ļoti viegla.
Otrajā fāzē tiks iesaistīti 10 līdz 40 dalībnieki, kuri tiks pakļauti vīrusam – tādam apjomam, kas pirmajā fāzē tika noteikts par minimālo nepieciešamo, lai izraisītu infekciju pusei no dalībniekiem. Šajā fāzē pētnieki jau lūkos labāk izzināt, kā šo cilvēku imūnsistēma – gan antivielas, gan citotoksiskie T limfocīti un citas imūnsistēmas sastāvdaļas – pasargā pret atkārtotu infekciju. Pēc dalībnieku pakļaušanas iepriekš noteiktajam vīrusa daudzumam tie 17 dienas tiks pastāvīgi monitorēti – veikti dažādi testi, tostarp plaušu datortomogrāfija, sirds magnētiskā rezonanse un citi izmeklējumi. Ja kādam no dalībniekiem Covid-19 izvērtīsies simptomātisks, ārstēšanā tiks izmantota monoklonālo antivielu terapija.
Arī pēc intensīvā monitoringa perioda pētījuma dalībnieku veselība tiks uzraudzīta astoņus mēnešus. Plānots, ka pirmā pētījuma fāze sāksies jau aprīlī, bet otrā – vasaras sākumā.
