Misiju sauks "Comet Interceptor" jeb "Komētu pārtvērējs". Plānots, ka starts notiks 2028. gadā, un galvenā pētniecības zonde ar divām mazākām zondēm uz klāja dosies turp, kur šobrīd mājo Džeimsa Veba kosmiskais teleskops – Zemes otrajā Lagranža punktā. Tie ir punkti, kas atrodas tādā attālumā no diviem lieliem objektiem, lai daudz mazākais trešais objekts (šajā gadījumā zonde) saglabātu gandrīz nemainīgu pozīciju attiecībā pret abiem šiem lielajiem debesu ķermeņiem. Proti, tie gravitācijas ziņā ir samērā stabili "balansa punkti", un nav nepieciešams veikt daudz koriģējošu manevru, lai lidaparātu noturētu šajā vietā – tā var ietaupīt propelentu tālākiem manevriem un paildzināt misijas mūžu.
"Mēs uzņemamies lielu risku. Taču potenciāli ir arī lieli ieguvumi," norāda Gunters Hasingers, kurš EKA ir atbildīgs par aģentūras darba zinātnisko pusi.
Komētu ķērājam līdzi dosies kosmiskais teleskops "Ariel", kas būs pielāgots citplanētu atmosfēru pētīšanai. Arī teleskops uzturēsies otrajā Lagarnža punktā apmēram 1,5 miljonus kilometru attālumā no Zemes. Rādās, ka tuvākajos gados šī kosmiskā "stāvlaukuma" sniegtās iespējas izmantos arvien vairāk jaunu misiju.
Komētu pārtvērēja uzdevums būs sagaidīt mērķi un nekavējoties reaģēt, dodoties tam pretī. Mērķis šajā gadījumā ir komēta ar ļoti ilgu apriņķošanas periodu, tā dēvētās garā perioda komētas, kuru izcelsmes vieta ir Orta mākonis tālu Saules sistēmas tumšākajos nostūros. Neviena misija līdz šim nav tuvumā aplūkojusi kādu objektu no Orta mākoņa. Iepriekšējās misijas ir pētījušas komētas ar daudz īsāku apriņķošanas periodu – tāda bija "Rosetta" zondes pētītā 67P/Čurjumova–Gerasimenko komēta. Komētas, kas Saules sistēmas iekšienē ieceļo no apgabaliem tālu aiz Neptūna orbītas, ir vieni no senākajiem objektiem Saules sistēmā. Šo ķermeņu materiāla analīze ļautu uzzināt vairāk par to, kādi apstākļi valdīja pirms 4,5 miljardiem gadu, kad Saules sistēma tikko bija sākusi veidoties.
Katru gadu Saules sistēmas iekšienē ielido vairāk nekā ducis garā perioda komētu, taču tās nereti var pamanīt vien dažus mēnešus iepriekš – pārāk vēlu, lai spētu palaist zondi no Zemes. Tāpēc EKA izvēlējusies pārtvērēju turēt kosmosā un gaidīt izdevīgu brīdi. Zondei pietiks resursu sešu gadu ilgam gaidīšanas periodam, un tiek lēsts, ka ar 80% varbūtību šajā laika posmā uzradīsies kāds piemērots kandidāts, kuru EKA zondei mēģināt panākt.
Pati datu vākšana ilgtu vien dažas stundas – galvenais lidaparāts komētai pietuvotos apmēram 1000 kilometru attālumā, bet abas mazākās zondes tiktu sūtītas daudz tuvāk, pat līdz 400 kilometru attālumam. Apmēram tādā augstumā ap Zemi riņķo Starptautiskā kosmosa stacija. Zondes komētu gan fotografētu, gan mērītu tās virsmas temperatūru, gan komētas atmosfēras jeb komas ķīmisko sastāvu. Misijas projekta zinātnieks Maikls Keperss teicis, ka šie dati būtu kā laika kapsulā saglabāts vēstījums no Saules sistēmas pirmsākumiem.
Īpašas veiksmes gadījumā pārtveramā komēta varētu būt nevis kāda garā perioda komēta, bet viesis no starpzvaigžņu telpas – kā mīklainais objekts "Oumuamua", par kura izcelsmi aizvien tiek karsti diskutēts, vai 2019. gadā novērotā un Borisova vārdā nosauktā komēta. Izredzes pārtvert šādu objektu gan ir daudz mazākas, tomēr nav nulle.
Arī gadījumā, ja sešu gadu laikā netiks atrasts neviens labs kandidāts no Orta mākoņa, zonde nebūs kosmosā devusies velti. Tad misijas plāni paredz to sūtīt uz kādu jau zināmu mērķi, piemēram, Švasmana-Vahmana 3 komētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
