LLU zinātnieki saņem balvu par SEG emisiju pētījumiem
Foto: Publicitātes attēli

Ikgadējā Zemkopības ministrijas konkursā "Sējējs" sveikti ne tikai labākie lauksaimnieki, bet arī zinātnieki, kuri pievērsušies nozarē aktuālu jautājumu izpētei. Šogad nominācijā "Zinātne praksei un inovācijas" kā labākie godināta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieku grupa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laureāti ir pētījuma vadītājs profesors Pēteris Rivža un vadošie līdzautori – Dina Popluga, Ritvars Sudārs, Dzidra Kreišmane un Kaspars Naglis-Liepa. Zinātnieku kopdarbībā tapusi monogrāfija "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespējas ar klimatam draudzīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību Latvijā". Svarīgi atzīmēt, ka monogrāfiju veidojuši LLU Informācijas tehnoloģiju, Ekonomikas un sabiedrības attīstības, Vides un būvzinātņu un Lauksaimniecības fakultāšu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki, iekļaujot ļoti plašu un padziļinātu izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas iespējām. Autoru vidū ir arī Laima Bērziņa, Lilija Degola, Ainis Lagzdiņš, Andrejs Lazdiņš, Arnis Lēnerts, Ainārs Lupiķis.

Šajā pieredzējušo mācībspēku un pētnieku veidotajā monogrāfijā tiek analizēts, kā Latvijā nozīmīgajās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, samazinot SEG emisijas, vienlaikus ir iespējams efektīvāk izmantot pieejamos dabas resursus un paaugstināt saimniekošanas rezultātus. Pētnieki skaidro, ka tiek piedāvāti zinātniski pamatoti risinājumi līdzsvarotai lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, proti, lai tā vienlaikus būtu vidi saudzējoša un ekonomiski efektīva, un tas ir vienīgais ilgtspējīgais saimniekošanas variants.

Pieaugošā lauksaimniecība saskaņā ar 2018. gada Latvijas Nacionālo inventarizācijas ziņojumu ir otrs lielākais SEG emisiju veidotājs valstī (pirmais enerģētikas sektors), un Eiropas Savienībā (ES) Latvija ierindojas otrajā vietā aiz Īrijas pēc lauksaimniecības emisiju īpatsvara kopējās SEG emisijās. Monogrāfijas pirmajā nodaļā uzmanība ir veltīta lauksaimniecības nozares vispārējam raksturojumam un galveno tendenču akcentēšanai, kas veido informācijas bāzi nākamajās nodaļās risinātajiem jautājumiem – SEG emisiju uzskaites un aprēķinu metodoloģija, emisiju samazināšanas iespējas ar dažādiem pasākumiem un to modelēšana ieguvumu un zaudējumu kontekstā piecu saimniecību klasteros konkrētās saimniekošanas situācijās, vairāku pasākumu integrētās ietekmes potenciāla novērtējums, kā arī rekomendācijas vides politikas mērķu nodrošināšanai. Atsevišķā nodaļā izvērtēts arī mežsaimniecības sektors.

Projektā un monogrāfijā parādās pētījumu pēctecības un nepārtrauktības nozīme. Piemēram, tas, ka LLU Vides un ūdenssaimniecības katedra kopš 1994. gada veikusi lauksaimniecības noteču monitoringu ar mērķi izvērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, deva iespēju slāpekļa izskalošanās koeficienta noteikšanai izmantot katedrā iegūtos lauksaimniecības noteču monitoringa datus no 1998. līdz 2014. gadam.

Monogrāfijā apkopotajiem pētījumiem ir ļoti liela nozīme, lai Latvijā tiktu ieviestas SEG emisiju mazietilpīgas ražošanas tehnoloģijas un vērstos plašumā zinātniski pamatota klimatam draudzīga lauku un mežu apsaimniekošanas prakse.

Zinātniskie rezultāti ir devuši līdz šim trūkstošos zinātniskos pierādījumus un aprēķinus kopumā 17 SEG emisiju samazināšanas pasākumu potenciālam un efektivitātei. Apkopotā informācija ievērojami var uzlabot izpratni par SEG emisiju samazinošo pasākumu nepieciešamību lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā visos iepriekšminētajos lietderības aspektos. Darbā apkopotie pētījumi ir nozīmīga bāze šīs tēmas izpētes turpināšanai, par kuras vajadzību nav ne mazāko šaubu. Latvijai līdzās vietējo jautājumu zinātniski pamatotai risināšanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir jāpilda arī starptautiskās saistības klimata politikas jomā.

Konkursa "Sējējs" veicināšanas balvu ieguva Dārzkopības institūta zinātnieku grupa Ingas Moročko-Bičevskas vadībā par projektu "Pētnieciskie un tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai smiltsērkšķu audzēšanai un pilnvērtīgai izmantošanai".

Otru veicināšanas balvu grupā "Jaunais zinātnieks" saņēma LLU 2018. gada doktorante Rasma Platače un zinātniskā darba vadītājs Aleksandrs Adamovičs. Apbalvojums piešķirts par promocijas darbu "Zālaugu biomasas ieguve cietā kurināmā ražošanai".

Tags

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form