Lodveida zibens un spēriens no skaidrām debesīm: zinātne vai muļķības?
Foto: DELFI

Jūnija vidū Latvijā zibeņo pamatīgi – simtiem tūkstoši spērienu. Tāpat vēl nesen daļa Rīgas uz teju pusi dienas bija bez elektrības. Kas vainīgs? Daži rīdzinieki soctīklos "rādīja ar pirkstu" uz netveramo, izmanīgo ļaundari – lodveida zibeni. Bet... vai kas tāds vispār eksistē? Par to un citiem jautājumiem, kas saistīti ar negaisu un zibeni, šoreiz "Zinātne vai muļķības" studijā runājām ar Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas pasniedzēju un "Jauno fiziķu skolas" vadītāju Ģirtu Zāģeri, kā arī ar meteorologu un Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktoru Tomu Brici.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Elementāra fizika darbībā


Pavisam vienkāršs jautājums ar vienkāršu atbildi – vai zibens spēriena aptuvenu attālumu ir iespējams noteikt, skaitot, cik ilgs laiks pagājis no zibens spēriena līdz pērkona dārdiem? Jā, šis ir lielisks veids, kā, piemēram, vecākiem ar praktisku piemēru mācīt bērniem par gaismas un skaņas ātrumu – lielos attālumos zibeni vienmēr redzēsim vispirms, bet pērkona grāviens līdz mums atceļos ar paredzamu ātrumu. Ja skaņas ātrums gaisā ir aptuveni 340 metri sekundē, tad skaidrs, ka bieži dzirdētā formula "trīs sekundes no zibens līdz pērkona grāvienam nozīmē, ka zibens spēris apmēram kilometra attālumā" ir pareiza.

Tomēr ir gadījumi, kad zibens sper tik tālu, ka skaņa līdz mums pat neatceļo.

"Cilvēkiem bieži ir mazliet šķērsām izpratne par negaisa attālumu. Cilvēkiem bieži šķiet, ka negaiss ir daudz tuvāk, nekā tas ir. Vakar braucu ar laivu pa Daugavu līdz pusnaktij, pamalēs visur zibeņoja. Tie zibeņi, ko varēja redzēt no Rīgas, no Daugavas, bija Straupe, Cēsis, gandrīz 100 kilometru attālumā. Negaisa mākoņi ir ļoti augstu, un apkārt negaisa mākoņiem nebija citu mākoņu. Bija konkrēts gubu mākonis ar zibeņiem, un apkārt pilnīgi pliks," stāsta Bricis un min gadījumu, kad no centra puses uz Teikas un Čiekurkalna pusi filmētā video autors esot domājis, ka nenormāli zibeņo Mežaparkā un Teikā. Patiesībā tie bija zibens spērieni pie Cēsīm, aptuveni 100 kilometru attālumā.

Zibens no skaidrām debesīm


Vai zibens spērienam obligāti nepieciešams drūms mākonis, vai tomēr "zibens no skaidrām debesīm" nav tik vien kā teiciens? Bricis un Zāģeris viesa skaidrību, ka reizēm zibens pat nesper arī no mākoņa, bet otrādi – no zemes uz mākoni. "Daļa zibeņu nesper no mākoņa, bet faktiski no zemes uz mākoni. Man tas pašam bija pārsteigums, kad pirms vairākiem gadiem, kad sāku padziļināti interesēties," atklāj Bricis.

"Princips ir tāds – rupji runājot – zemē uzkrājas viena veida lādiņi, mākonī otra veida lādiņi. Tad jautājums, kuri ir kurā pusē. Principā nav iekalts, ka mākoņos būs vienmēr vieni, uz zemes otri," skaidro Zāģeris. Ja par "zibens spērienu no skaidrām debesīm", varbūt nav gluži runa par pilnīgi skaidru laiku, bet gan negaisa "pievārti". "Palasīju par šo. Zibens patiesībā sperot vairākus kilometrus no nosacītā negaisa mākoņa, kur riktīgi līst. Īsāk sakot, ne gluži no skaidrām debesīm, bet no tāda nevainīga mākonīša, kas ir vairākus kilometrus no lielā, tumšā negaisa mākoņa, gan var dabūt zibeni."

Vai "gumiķi" un nogulšanās pļavā glābs?


"Elektrībai patīk izlādēties tur, kur ir kaut kas augsts un spics. Tam pat nav jābūt elektrību vadošam materiālam. Cilvēki parasti uzskata, ka tam jābūt kaut kādam metāla objektam. Nē, tas notiek arī kalnos, tie ir vistuvāk mākoņiem, tur arī sper. Ja mēs esam plašā pļavā, mēs esam tie augstākie objekti. Tāpēc ieteicams meklēt patvērumu kādā ēkā," skaidro Zāģeris un piebilst, ka drošāk varētu būt pilsētā, kur blakus ir daudz citu augstāku objektu. Tāpat bīstams mīts ir arī ieteikums pļavā negaisa laikā nogulties zemē. "Zibens, kas iesper zemē, izplatās, jo tur būs ūdens. Ja guli "plakans" zemē, tev ir vislielākais kontakts ar zemi, vari dabūt sekundāro triecienu."

Tāpat mīts ir arī tas, ka metāla rotaslietas vai mobilie tālruņi "piesaista" zibeni. "Tam nav nekāda seguma. Tas, ko tev vajag izlādei, ir kaut kas augsts un spics," norāda Zāģeris.

Bet kā ar "pēdu izolāciju" – gumijas zābakiem? Tā kā šeit runājam par tik iespaidīgo spriegumu, kas mērāms desmitos kilovoltu, centimetrs gumijas starp pēdām un zemi mūs neglābs, brīdina fiziķis. "Gumija pēdas kaut kādā mērā izolē no zemes. "Kaut kādā mērā" ir atslēgas vārds. Zibens izlādējas starp debesīm un zemi, ja iestājamies pa vidi, esam vienkārši vadiņš šajā savienojumā. Gumijas zābaki savienojumu kavē, bet mēs runājam par vairākiem desmitiem kilovoltu, kam ir vienalga par centimetru gumijas." Nepalīdzēs arī gumijas "platformenes". "Varbūt atrisinājums ir gumijas ķekatas," pajoko Zāģeris. Vienīgi tas varētu pasargāt no sekundārā trieciena, ja zibens iesper netālu.

Aizvien netveramais lodveida zibens


Vai eksistē šis fenomens, par kuru visi dzirdējuši, bet retais sakās esam redzējis, un arī zinātniskajā literatūrā šis nav gluži labi dokumentēts?

"Es saņemu diezgan bieži no cilvēkiem soctīklos stāstus no cilvēkiem, ka viņi ir redzējuši, bet lielākoties viņu vecāki vai vecvecāki ir redzējuši. Klasiskais apraksts – ka tā ir bumba, kas kaut kur kustējusies, parādījusies un pazudusi, varbūt beigās uzsprāgusi. Pats neesmu redzējis, un pilnīgi drošus gadījumus neesmu manījis. Es saprotu, ka fiziķiem to ir diezgan pagrūti līdz galam izskaidrot," bilst Bricis.

Zāģeris piekrīt un atklāj, ka arī "parastais zibens visās detaļās nav pilnīgi izzināts, bet ar lodveida zibeni ir sevišķi interesanti. No vienas puses – tie ir stāsti, kas vienmēr tiek uztverti ar skepsi: "Vecmāmiņa toreiz redzēja." No otras puses – tie stāsti ir pietiekami daudz vēsturiski fiksēti literatūrā. Tas īsti neļauj to izmest miskastē kā iedomu graudu. Zinātniskajā komūnā gan vajag saprast un spēt reproducēt to parādību, lai uzskatītu, ka tas ir kaut kas īsts. Ir ļoti grūti izprast, kas tas ir un kā tas darbojas, bet pēdējos gados parādījušies pirmie pētījumi, kur ķīniešu zinātnieki bija rakstījuši, ka nofotografējuši četru kilometru attālumā lodveida zibeni vai to, ko viņi uzskata par lodveida zibeni, un pētījuši spektru, mēģinājuši saprast, kas tur iekšā.

Ir kaut kādas hipotēzes par to, kā tas varētu rasties, bet skaidrības nav, nav skaidrs mehānisms, kā tas varētu rasties. Ir tikai stāsti un spekulācijas par to, kas tas ir.

Man gribētos teikt, ka tur varētu būt kaut kāda patiesība, bet varbūt tomēr nevajag ticēt stāstiem par lodveida zibeni, kas "iekāpj" pa logu un izslēdz televizoru."

Vairāk par lodveida zibeni un citiem ar negaisu un zibeni saistītiem jautājumiem – vai mašīnā negaisa laikā ir droši, vai zibens var iespert caur dušas klausuli, vai zibens spēriens var "iebliezt" pa galvu caur audio austiņām – klausies podkāstā, kas pieejams platformās "Spotify", "Podbean", "Google Podcasts" un "Apple Podcasts".

Visus "Zinātne vai muļķības" rakstus un podkāstus atradīsi, klikšķinot šeit.

Tags

Zinātne vai muļķības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form