Vai tu un tavi bērni ir pelnījuši iespēju iegūt augstāko izglītību? Kurš drīkst to noteikt? Vai skolas atzīmēm būtu jānosaka iespēja studēt, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesen to piedāvāja? Mēs, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas nodaļas pasniedzēji, piekrītam, ka skolas laikā ir jāmācās un jādomā, ko darīsi tālāk. Tomēr bieži vien tas nav viegli, un mēs esam pārliecināti, ka tas nav atkarīgs tikai no skolēniem.
Piemēram, redzam, ka fizikas un matemātikas centralizētajos eksāmenos rezultāti ievērojami atšķiras, ja esi mācījies pilsētas vai lauku skolā. Taču svarīgākais ir tas – mūsu dati parāda, ka pat zems vērtējums noslēguma eksāmenā netraucē parādīt savu talantu fizikā un jau neilgi pēc studiju uzsākšanas pie mums, Latvijas Universitātē, apgūt visu nepieciešamo veiksmīgai karjerai. Un panākumi nav atkarīgi no tā, vai nāc no Rīgas centra vai maza ciema Latvijas nomalē.
Pēc tam, kad esam iemācījušies mērīt zināšanu izaugsmi, mēs varam uzlabot mācību procesu –pamainīt pasniegšanu un skatīties, kas strādā, kas nestrādā. Secinājums ir pārliecinoši viens –klausoties vien fiziku neiemācīsies. Laikam jau tas nav pārsteigums, jo klausoties Vestarda Šimkus klavierspēli, par izcilu pianistu nekļūst. Bet kas tad strādā? Mēs atkal (ne)noslinkojām un paskatījāmies, ko dara, piemēram, Hārvarda universitātē ASV. Strādā "studentcentrētas un aktīvās mācību metodes". Gluži kā ar klavierspēli, arī fizikā jaunās zināšanas uzreiz ir jāpielieto. Jāmēģina, jākļūdās, kļūdas jāatpazīst un tad no tām jāmācās. To labāk ir darīt kopā, apspriežoties ar kursabiedriem. Ja tu domu esi sapratis vai sapratusi, uz karstiem papēžiem to vari to izskaidrot gan pārējiem studentiem, gan pasniedzējai.
Mēs LU Fizikas nodaļā neesam kautrīgi un šādas metodes jau kādu laiku izmantojam fizikas apmācībā. Un tas strādā! Kā fiziķiem pienākas, rakstā jābūt vismaz vienam grafikam, kuram tagad pievērs savu uzmanību!
Līdz ar to secinājums ir viens – lai arī kādas būtu studentu atzīmes, pie mums atnākot, studenti spēj iemācīties! Un mūsu mērījumi rāda, ka to var sasniegt tikai ar studentcentrētām un aktīvām mācību metodēm.
Varbūt tevi neinteresē fizika? Jau atkal pasaules pieredze rāda, ka šāda pieeja ir īstenojama arī citās nozarēs. Britu Kolumbijas universitāte Nobela prēmijas laureāta fiziķa Karla Vīmana vadībā to paveica STEM priekšmetiem. Bet ko vēlamies mēs Latvijā? Starp citu, IZM šobrīd piedāvā ieguldīt augstākās izglītības digitalizācijā piecus miljonus eiro. Vai ir kāds pamatojums domāt, ka tas uzlabos skolēnu zināšanas, un kā sabiedrība zinās, ka tas ir nostrādājis?
Ja vēlies savu izglītību iegūt uz pierādījumiem balstītā mācību procesā, tad fizikā to jau vari darīt pie mums, LU. Bet varbūt laiks to īstenot arī plašākā mērogā?
