LU Fizikas nodaļas pasniedzēji: vai skolēnam ir bijusi iespēja iemācīties?
Foto: LU fotoarhīvs

Vai tu un tavi bērni ir pelnījuši iespēju iegūt augstāko izglītību? Kurš drīkst to noteikt? Vai skolas atzīmēm būtu jānosaka iespēja studēt, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesen to piedāvāja? Mēs, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas nodaļas pasniedzēji, piekrītam, ka skolas laikā ir jāmācās un jādomā, ko darīsi tālāk. Tomēr bieži vien tas nav viegli, un mēs esam pārliecināti, ka tas nav atkarīgs tikai no skolēniem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piemēram, redzam, ka fizikas un matemātikas centralizētajos eksāmenos rezultāti ievērojami atšķiras, ja esi mācījies pilsētas vai lauku skolā. Taču svarīgākais ir tas – mūsu dati parāda, ka pat zems vērtējums noslēguma eksāmenā netraucē parādīt savu talantu fizikā un jau neilgi pēc studiju uzsākšanas pie mums, Latvijas Universitātē, apgūt visu nepieciešamo veiksmīgai karjerai. Un panākumi nav atkarīgi no tā, vai nāc no Rīgas centra vai maza ciema Latvijas nomalē.

Pēc mūsu absolventiem jau tāpat stāv rindā, tāpēc nedot skolēniem iespēju ir kaitnieciski un aprobežoti, lai ko par to domātu formālu kritēriju piekritēji.

Kā mēs to zinām? Uzdodot it kā savādu jautājumu – vai profesore, runājot auditorijas priekšā, tev kaut ko iemāca? Vai atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, vai viņai rokās ir planšete vai krīts? Mūsu, fiziķu, pieeja ir tā pati, kas vienmēr – atbildes var iegūt mērot. Ja jau var nomērīt Higsa bozonu, tad kāpēc gan nevarētu izmērīt studentu fizikas zināšanu izaugsmi? Ierastajās zinātnes tradīcijās mēs vienkārši pārņēmām labāko pieejamo metodoloģiju. Jau 30 gadu garumā pasniedzēji māk izmērīt skolēnu un studentu zināšanas pirms un pēc fizikas kursa apguves, skaidri saprotot, kā fizikas izpratne aug. Turklāt mērīta tiek nevis spēja kā kompaktdiskam no galvas atskaņot fizikas likumus, bet gan izprast lietu būtību "līdz aknām", spēja kritiski domāt un pielietot savas zināšanas.

Pēc tam, kad esam iemācījušies mērīt zināšanu izaugsmi, mēs varam uzlabot mācību procesu –pamainīt pasniegšanu un skatīties, kas strādā, kas nestrādā. Secinājums ir pārliecinoši viens –klausoties vien fiziku neiemācīsies. Laikam jau tas nav pārsteigums, jo klausoties Vestarda Šimkus klavierspēli, par izcilu pianistu nekļūst. Bet kas tad strādā? Mēs atkal (ne)noslinkojām un paskatījāmies, ko dara, piemēram, Hārvarda universitātē ASV. Strādā "studentcentrētas un aktīvās mācību metodes". Gluži kā ar klavierspēli, arī fizikā jaunās zināšanas uzreiz ir jāpielieto. Jāmēģina, jākļūdās, kļūdas jāatpazīst un tad no tām jāmācās. To labāk ir darīt kopā, apspriežoties ar kursabiedriem. Ja tu domu esi sapratis vai sapratusi, uz karstiem papēžiem to vari to izskaidrot gan pārējiem studentiem, gan pasniedzējai.

Mēs LU Fizikas nodaļā neesam kautrīgi un šādas metodes jau kādu laiku izmantojam fizikas apmācībā. Un tas strādā! Kā fiziķiem pienākas, rakstā jābūt vismaz vienam grafikam, kuram tagad pievērs savu uzmanību!

Mēs esam nomērījuši, ka, neatkarīgi no centralizēto eksāmenu (CE) rezultāta, pēc fizikas nodarbībām tikai semestra garumā studenti demonstrē dziļu fizikas izpratni (zilie punkti grafikā). Ar oranžiem punktiem atzīmēti studentu fizikas izpratnes testa rezultāti pirms studijām atkarībā no CE rezultāta. Vari pamanīt, ka labam CE rezultātam atbilst labs pirms-tests un otrādi. Taču, kā bultas labi parāda, semestra laikā arī zemu CE vērtējumu uzrādījušie studenti var iegūt dziļu fizikas izpratni.

Līdz ar to secinājums ir viens – lai arī kādas būtu studentu atzīmes, pie mums atnākot, studenti spēj iemācīties! Un mūsu mērījumi rāda, ka to var sasniegt tikai ar studentcentrētām un aktīvām mācību metodēm.

Varbūt tevi neinteresē fizika? Jau atkal pasaules pieredze rāda, ka šāda pieeja ir īstenojama arī citās nozarēs. Britu Kolumbijas universitāte Nobela prēmijas laureāta fiziķa Karla Vīmana vadībā to paveica STEM priekšmetiem. Bet ko vēlamies mēs Latvijā? Starp citu, IZM šobrīd piedāvā ieguldīt augstākās izglītības digitalizācijā piecus miljonus eiro. Vai ir kāds pamatojums domāt, ka tas uzlabos skolēnu zināšanas, un kā sabiedrība zinās, ka tas ir nostrādājis?

Ja vēlies savu izglītību iegūt uz pierādījumiem balstītā mācību procesā, tad fizikā to jau vari darīt pie mums, LU. Bet varbūt laiks to īstenot arī plašākā mērogā?

Tags

Fizika Latvijas Universitāte Matemātika
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form