Mākslīgais intelekts asins analīzēs spēj 'uzost' 50 vēža veidus
Foto: National Cancer Institute

Jauna metode pavisam tuvā nākotnē varētu krietni atvieglot vēža skrīningu un nodrošināt faktiski pašu būtiskāko veiksmīgas atlabšanas priekšnosacījumu – savlaicīgu diagnostiku. Jauna metode, liekot lietā mākslīgo intelektu, spēj asins paraugos konstatēt līdz pat 50 dažādiem vēža tipiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Akadēmiskajā izdevumā "Annals of Oncology" publiskots Hārvarda Medicīnas skolas paspārnē esoša institūta zinātnieku pētījums "Sensitive and specific multi-cancer detection and localization using methylation signatures in cell-free DNA". Tajā secinātais vieš cerības drīzumā ar augstu ticamības pakāpi pēc asins analīzēm ne tikai noteikt, vai pacientam ir ļaundabīgs audzējs, bet arī noteikti, tieši kāda tipa vēzis tas ir.

Vienkāršoti – šī metode paraugu analīzē liek lietā mākslīgo intelektu, un asins paraugos tiek meklēti ļaundabīgu audzēju izdalītie DNS fragmenti un pētītas DNS ķīmiskās izmaiņas – DNS metilēšanas profili. DNS metilēšana ir epiģenētisks process, kurā DNS sastāvā esošajām bāzēm pievienojas metilgrupas. Metilēšana regulē gēnu ekspresiju, bet neizmaina pašu DNS nukleotīdu sekvenci.
Kaut šīs metodes izstrāde vēl ir sākumstadijā, visai plašā eksperimentā, vairākos posmos iekļaujot kopumā 6689 asins paraugus, iegūtie rezultāti ir daudzsološi.

Vairāk nekā 99 procentos gadījumu, kad pēc asins analīzēm konstatēts vēzis, diagnoze atbilda patiesībai, tādējādi kļūdīgi pozitīvas diagnozes risks jau šobrīd ar šo metodi ir visai zems. Tas var pasargāt daudzus no pamatīga šoka un stresa, kas beigās izrādījies veltīgs, ja vēlāk noskaidrots, ka pacientam nemaz nav onkoloģiskas saslimšanas.

Viens no pētījuma autoriem doktors Džefrijs Oksnards norāda, ka ir "ļoti, ļoti svarīgi pacientiem, kuriem vēža nemaz nav, neuzstādīt viltus diagnozi." Šajā ziņā tāda iespēja pastāv mazāk nekā 1 procentā gadījumu.

Tomēr pagaidām grūtāk iet ar vēža atklāšanu vispār. Vēža diagnostikā kritiski svarīgi to atklāt pēc iespējas ātrāk, un te pagaidām metode vēl krietni jāuzlabo – vien 18 procentos gadījumu mākslīgā intelekta algoritms spēja "uzķert" vēzi agrīnā stadijā, jutīgumam pieaugot līdz 93 procentiem, ja vēzis ir jau ceturtajā stadijā.

Mākslīgais intelekts asins analīzēs spēj 'uzost' 50 vēža veidus
Foto: Pixabay

Liels ieguvums, pilnveidojot šo metodi, varētu būt tieši ar citām metodēm grūti konstatējamu vēža tipu savlaicīga atklāšana. Piemēram, aizkuņģa dziedzera – klusā slepkavas – gadījumā jau audzēju pirmajā stadijā algoritms fiksēja 63 procentos gadījumu, rādītājam pieaugot līdz 100 procentu precizitātei, ja vēzis ir jau ceturtajā stadijā.

Šai metodei ir ne tikai potenciāls uzrādīt, ka pacientam ir vēzis, bet "iedot arī precīzu "adresi", tieši kurā vietā organismā ārstam ļaundabīgais audzējs jāmeklē, " izdevumam "HealthDay" skaidro imunologs Maikls Seidens.

Šobrīd šī metode ir klīnisko pētījumu fāzē, un Oksnards raidorganizācijai BBC skaidroja, ka nepieciešami tālāki rūpīgi pētījumi, iesaistot dalībniekus no riska grupām.

Lielbritānijā bāzētās organizācijas "Cancer Research UK" pārstāvis Deivids Krosbijs, kurš šajā pētījumā nav iesaistīts, uzsvēra to pašu: "Nepieciešama tālāka izpēte, lai uzlabotu vēža atklāšanu tā agrīnajās stadijās, kā arī noteiktu, cik efektīva šī metode ir jau reālā skrīninga scenārijā."

Tags

Veselības aprūpe Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form