Foto: Shutterstock

Pasaulei cīnoties ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju, cerības tiek liktas arī uz vakcīnu – pirmo, jo arī pret citu koronavīrusu izraisītajām infekcijām līdz šim vakcīnas nav. Ir arī bažas, vai pārskatāmā nākotnē vispār būs. Kamēr pasaulē tūkstošiem zinātnieku koncentrējušies uz šīs vienas problēmas – Covid-19 pandēmijas – risinājuma meklējumiem, tostarp vakcīnas izstrādi, aktīvi ir arī vakcīnu pretinieki, biedējot ar dažādām nepatīkamām sekām. Kā argumenti galdā šoreiz tiek likti visdažādākie apgalvojumi, sākot no jau ierastajām bažām par vakcīnu bīstamību līdz pat Bila Geitsa plānam "čipēt" planētas iedzīvotājus. Vienlaikus nekur nav pazudis sen pārliecinoši atspēkotais mīts par konkrētas vakcīnas saikni ar autiskā spektra traucējumiem (AST), tāpēc šoreiz atskatāmies uz jezgu ap bēdīgi slaveno Endrū Džeremija Veikfīlda publikāciju, kas reizēm dēvēta par 20. gadsimta kaitnieciskāko krāpšanās gadījumu medicīnas pētniecībā.

Daži pieturas punkti fonam

Aizvien gan pasaulē, gan arī Latvijas informācijas telpā – dažādos forumos, speciālās vakcīnu pretinieku grupās sociālajos tīklos – ir dzīvas bažas par masalu, epidēmiskā parotīta (cūciņu) un masaliņu jeb MMR (measles, mumps, rubella) vakcīnas drošumu, un ne tikai. Regulāri tiek apšaubīts apritē esošo vakcīnu drošums, efektivitāte un nepieciešamība.

Īsumā – ir pavisam saprotamas jauno vecāku bažas par savu atvašu veselību, taču jāuzsver, ka visas reģistrētās vakcīnas līdz nonākšanai apritē ir gājušas strikti regulētu ceļu. Arī šobrīd, Covid-19 pandēmijas kontekstā, izskan jautājums – kāpēc tad mums vēl nav vakcīnas un kāpēc eksperti, runājot par tās izstrādi, min gadus? Vakcīnu izstrāde nereti prasa 10 un vairāk gadu tieši tāpēc, lai pārliecinātos, ka tās ne tikai tiek galā ar iecerēto uzdevumu – imunizē pret konkrētu slimību –, bet ir drošas. Ir strikta kārtība, kādā tiek pārbaudīti vakcīnas kandidāti.

Neskaitot pirms tam notikušo izpētes darbu un pirmsklīniskos pētījumus, klīniskajos pētījumos (pētījumos uz cilvēkiem) vien ir trīs rūpīgi kontrolētas fāzes, pirms vakcīna tiek reģistrēta un nonāk apritē. Pakāpeniski palielinot iesaistīto subjektu skaitu, tiek pārbaudīta gan vakcīnas iedarbība, gan tās drošums. Katrā no šiem posmiem, saskaroties ar problēmām, var tikt "norauts stopkrāns". Arī pēc tam, kad vakcīna ir reģistrēta un laista apritē, notiek monitorings – šī ir klīnisko pētījumu ceturtā fāze.

Par spīti lērumam pierādījumu un tam, ka šobrīd faktiski zinātnieku vidū šajā jautājumā ir vienprātība, aizvien daļā sabiedrības dzīvs ir uzskats par MMR saistību ar autiskā spektra traucējumiem. Viss sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!