Lai arī tā šobrīd vēl ir vien hipotētiska nākotne, iespējams, gēnu inženierija to agrāk vai vēlāk padarīs par realitāti.
Šis ir otrais raksts "Campus" rakstu sērijā par tehnoloģijām, kas drīzumā varētu izmainīt mūsu nākotni. Kā apmierināt arvien pieaugošo apetīti pēc enerģijas, kā jau saknē izskaust ģenētiskas slimības vai izmantot savām vajadzībām kvantu skaitļošanas milzīgo potenciālu.
Gēnu inženierija kopš 1960. gadiem piedzīvojusi ļoti strauju attīstību, kas nu jau veļas kā sniega bumba. Šī attīstība mums palīdzējusi veidot izpratni par gēnu variantu spēju ne tikai noteikt cilvēka fiziskās īpašības, piemēram, matu vai acu krāsu, bet arī prāta spējas, raksturu, uzvedību u. c. Tas, protams, cilvēku mudinājis domāt, kā varam izmantot gēnu inženieriju savā labā, to pielietojot dažnedažādu slimību ārstēšanā (piemēram, insulīna, kuru lieto cilvēki ar cukura diabētu, ražošanā tiek izmantotas gēnu rekombinēšanas tehnoloģijas), kā arī potenciāli izmainot vēl nedzimušo paaudžu fiziskās un mentālās īpatnības. Taču, pirms steigt iztirzāt gēnu inženierijas nākotnes iespējas, jāpakāpjas soli atpakaļ un jāsaprot, kur gēnu inženierijā esam šobrīd.
Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors profesors Edvīns Miklaševičs uzsver: runājot par gēnu inženieriju slimību ārstēšanā, jāsaprot, ka to izmanto vien tad, ja slimība ir kritiska un to nav iespējams ārstēt nevienā citā veidā. Kā varam šādas slimības diagnosticēt un pēc tam pielietot gēnu inženieriju to ārstēšanā?
