Foto: AFP/Scanpix/LETA
Covid-19 apstiprināto gadījumu skaitam arvien augot, turklāt arī gripas sezonai klauvējot tepat pie durvīm, daudzviet tiek domāts par arvien jaunām stratēģijām, kā ierobežot SARS-CoV-2 izplatību. Nereti, kur vīruss plosās visnegantāk, stratēģijas paredz teju pilnīgu publisko vietu slēgšanu, pakalpojumu apturēšanu, ja neskaita pirmās nepieciešamības pakalpojumus – tā saucamais "lokdauns" ("lockdown"). Taču vairāku Hārvarda Universitātes un Kolorado Universitātes Boulderā pētnieku darbs vedina domāt, ka varētu būt arī cits veids, kā vīrusu "nolaist no sliedēm", neslēdzot ciet skolas, restorānus vai mazumtirdzniecības vietas.

Recenzētā akadēmiskajā izdevumā "Science Advances" publicētā pētījumā "Test sensitivity is secondary to frequency and turnaround time for COVID-19 screening" pausts, ka atbilde varētu būt regulāra un plaša apmēra testēšana ar mazāk precīziem, taču tā dēvētiem ātrajiem testiem.

"Kad runa ir par sabiedrības veselību, labāk ir mazāk jutīgs un precīzs tests ar rezultātu šodien nekā jutīgāks un precīzāks tests ar rezultātu rīt. Tā vietā, lai visiem liktu sēdēt mājās un izvairītos no situācijas, ka viens cilvēks, kurš ir slims, neizplata vīrusu, rīkojumu palikt mājās varētu attiecināt tikai uz tiem, kas ir infekciozi, lai pārējie var turpināt doties ikdienas gaitās," pētījuma galveno domu ieskicē vadošais autors, Kolorado Universitātes Boulderā datorzinātnieks Daniels Laremors.

Lai šāda stratēģija nestu rezultātu, testi jāveic regulāri un lielākajai daļai populācijas. Jā, tā ir tiesa, ka tā saucamie "ātrie" Covid-19 testi ir mazāk precīzi par laboratorijās veiktajiem, taču šajā scenārijā tas ir ņemts vērā un viens no būtiskajiem faktoriem.

Pētnieki apkopoja un izpētīja līdz šim publicētos materiālus par to, cik infekciozs ir pacients dažādos slimības norises posmos – pēc inficēšanās, pēc pirmajiem simptomiem, jau esot nopietni slimam utt. Pēc tam pētnieki matemātiski modelēja trīs testēšanas scenārijus – 10 tūkstošu cilvēku lielā grupā, universitātes pilsētiņas tipa vidē ar 20 tūkstošiem cilvēku, kā arī metropolē ar 8,4 miljoniem cilvēku –, lai izvērtētu iespējamo intensīva skrīninga ietekmi ar dažāda veida testēšanas metodēm.

Pētnieku secinājumi – testēšanas biežums un tas, cik ātri iespējams uzzināt rezultātus, ir daudz svarīgāks faktors par ļoti augstu testa precizitāti, lai ierobežotu vīrusa izplatību.
Piemēram, scenārijā ar lielpilsētu, secināts – ja trim ceturtdaļām iedzīvotāju veic ātros testus divas reizes nedēļā, tad vīrusa izplatību iespējams samazināt pat par 80%. Savukārt, ja šādā veidā cilvēkus testē ar daudz precīzākajiem PĶR (polimerāzes ķēdes reakcijas) testiem, bet atbilde jāgaida līdz pat divām diennaktīm, vīrusa izplatība tiek samazināta par 58%.

Par pamatu ņemot scenāriju, kur inficēti jau ir 4% no pilsētas iedzīvotājiem, ātro testu veikšana trim no katriem četriem cilvēkiem ik pēc trim dienām, nosakot nepieciešamos ierobežojumus tikai tiem, kam konstatēta infekcija, ļāva samazināt vīrusa izplatību tik daudz, lai principā jau pēc sešām nedēļām panāktu pagrieziena punktu pretī pandēmijas apturēšanai.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Līdzīgus rezultātus matemātiskais modelis uzrādīja arī abos pārējos scenārijos ar 10 tūkstošu un 20 tūkstošu cilvēku lielu populāciju. Pētnieki lēš, ka iemesls tam ir šāds – lielai daļai cilvēku analīžu nodošanas brīdī izteiktu simptomu nav, un daļa no viņiem, gaidot PĶR rezultātus, turpina ikdienas gaitas, tādējādi turpinot izplatīt vīrusu.

"Šis pētījums ir viens no pirmajiem, kurš norāda – mums mazāk vajadzētu uztraukties par testu jutīgumu, bet, kad runa ir par sabiedrības veselību, par prioritāti noteikt testēšanas biežumu un atbilžu saņemšanas ātrumu," izdevums "SciTechDaily" citē pētījuma līdzautoru un Kolorado Universitātes Boulderā paspārnē esošo "BioFrontiers Institute" direktoru Roju Pārkeru.

Jau šobrīd daudzi universitāšu paspārnē esošie institūti un arī privātie uzņēmumi strādā pie lētiem Covid-19 testiem, kas rezultātus ļauj uzzināt daudz ātrāk nekā precīzākie un jutīgākie PĶR testi. Precizitātes rādītāji variē ļoti plašā diapazonā – daži ir simts reizes mazāk jutīgi par PĶR testiem, daži pat tūkstoš reizes mazāk jutīgi. Taču, ja sākotnēji regulatori pret ātrajiem testiem lielākoties izturējās skeptiski, raizējoties, ka mazāk jutīgu testu izmantošana "cauri sietam" izlaidīs pārāk daudz viltus negatīvu gadījumu, kad cilvēks nupat inficējies, bet vīruss vēl nav replicējies pietiekamā daudzumā, šobrīd, kā raksta "SciTechDaily", attieksme pamazām mainās. Prakse liecina, ka vīruss replicējas ļoti strauji, tāpēc "tas ir ļoti īss laika posms infekcijas agrīnajā stadijā, kurā PĶR tests vīrusu noteiks, bet antigēnu vai cits ātrais tests nē," argumentē Pārkers, piebilstot, ka šajā posmā cilvēki arī nav tik infekciozi, proti, nav tik liels apdraudējums apkārtējiem (kaut, protams, tas ir risks jebkurā gadījumā).

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Arī pētījuma līdzautors no Hārvarda Universitātes Maikls Mina norāda – šie ātrie testi ir efektīvi tad, kad pacients jau ir infekciozs, turklāt tie nereti ir visai lēti un var izmaksāt pat tik vien kā dolāru, atbildi sniedzot 10-15 minūšu laikā. Dažu nedēļu laikā būtu iespējams šo uzliesmojumu iegrožot un panākt samazinājumu no liela inficēto skaita līdz tādam, ar kuru veselības aprūpes sistēma un citi atbildīgie dienesti jau var tikt galā.

Pētnieki uzskata, ka šāda regulāra, intensīva ātrā testēšana ļautu atdzīvināt ekonomisko aktivitāti un ātrāk atkal atvērt publiskas vietas, kas šobrīd slēgtas.

Tiesa, vēlreiz jāatgādina, ka šis ir matemātisks modelis – realitātē faktori, kas ietekmē vīrusa izplatību, ir daudz un dažādi, turklāt divas reizes nedēļā testēt 75% no populācijas būtu milzīgs loģistikas izaicinājums.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Science Advances".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!