Mazmājiņa par 23 miljoniem jeb sarežģītais jautājums par nokārtošanos kosmosā  (24)

Dabisko vajadzību nokārtošana mikrogravitācijas apstākļos nemaz nav tik vienkāršs uzdevums, turklāt jāatceras, ka kosmiskie lidaparāti un kosmosa stacijas gluži nav tās vietas, kur varam iekārtot ar flīzēm izklātu, plašu telpu ar žurnālu turētāju pa rokai. Visa funkcionalitāte jāiedabū maksimāli mazā iekārtā, padomājot gan par drošību, gan iespēju robežās arī komfortu.

Kosmosa izpētes pirmajās desmitgadēs šādām niansēm pārāk daudz laika neveltīja. Piemēram, slavenajā "Apollo 11" misijā, kurā pirmo reizi uz Mēness kāju spēra cilvēks, astronautiem nekādu ērtību nebija – kosmosa kuģos labierīcības netika ierīkotas, tāpēc dabiskās vajadzības bija jānokārto speciālā pūslī, kas atradās zem apģērba (ja runājam par mazajām vajadzībām) un maisiņā (ja runājam par lielajām vajadzībām). Savukārt NASA pirmās orbitālās stacijas "Skylab" labierīcības principā bija tik vien kā caurums sienā ar pavisam vienkāršu visa liekā savākšanas mehānismu, raksta tehnoloģiju vietne "Wired".

Ar laiku, cilvēkiem uzturoties kosmosā arvien ilgāku laika posmu, bija jāmeklē risinājumi. Paciest neērtības nedēļas lidojumā uz Mēnesi un atpakaļ vairs nav variants, ja ir runa par vairāku mēnešu misiju Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).

Pirmā tualete, kas kaut nedaudz atgādināja tās uz Zemes, bija ASV kosmoplānos jeb šatlos. SKS ierīkotā mazmājiņa sastāv no divām atsevišķām sistēmām – caurules ar piltuvi un gaisa plūsmas sistēmu mazajām vajadzībām un podam līdzīgai tvertnei lielajām vajadzībām.

Taču šogad septembrī, ja viss noritēs pēc plāna, ar "Cygnus" kravas kuģi SKS tiks nogādāts, iespējams, dārgākais tualetes pods pasaulē. NASA jaunā kosmosa tualete tika izstrādāta sešus gadus, un izmaksas veido vairāk nekā 23 miljonus dolāru jeb 20,5 miljonus eiro. "Universal Waste Management System" ir visai līdzīgs princips – atsevišķa iekārta urinēšanai, atsevišķa iekārta "otrajam numuram", bet tā no priekšgājējām atšķiras ar to, ka dizainēta, lai būtu derīga ne tikai ierīkošanai SKS, bet gan arī topošajos kosmosa kuģos, tostarp "Orion" kapsulā, kurā NASA astronauti atgriezīsies uz Mēness.

Jaunā sistēma ir ne tikai neatkarīga un pārvietojama ierīce, bet arī mazāka izmērā. Atšķirībā no SKS pašreiz izmantotās, "Universal Waste Management System" funkcionalitāti nodrošinošie elementi neslēpsies aiz sienas paneļa un tādējādi tiks būtiski atviegloti remontdarbi, ja tāda vajadzība radīsies, un pieredze liecina, ka tas var gadīties.

Tāpat šī sistēma būs spējīga veikt jau sākotnējo urīna apstrādi, pirms šķidrums tiek nogādāts tālāk SKS iekārtās, kas to tālāk attīrīs jau līdz lietojamam ūdenim. NASA, starp citu, arī pēta, kā efektīvi tīru ūdeni misijas laikā iegūt arī no astronautu fekālijām. Šobrīd tādas sistēmas SKS nav.

"Universal Waste Management System" izstrādes komandas vadītāja Melisa Makinlija uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir – jaunais kosmosa mazmājiņas aprīkojums arī būs daudz labāk piemērots sieviešu ērtībām.

Jaunā sistēma tiks izvietota blakus jau esošajai, un priekšdarbi vietas atbrīvošanai tika veikti pirms vairāk nekā gada. Iekārtu darbību SKS astronauti pētīs trīs gadus, lai secinātu, cik efektīvi dārgais mazmājiņas aprīkojums tiek galā ar uzdevumu.