Pārsvarā publikācijās par medicīniskajiem laika tipiem minēts, ka pirmās vadlīnijas bioloģisko laika prognožu veidošanā izstrādāja vācu zinātnieki pagājušā gadsimta 60. gados. Taču tie laika tipi, kurus pazīstam mēs un dzirdam pieminētus laika ziņās, tapuši padomju gados tepat, Latvijā. Baltijas jūras piekraste PSRS pastāvēšanas laikā bija viena no iecienītākajām kūrortu vietām, uz kurieni cilvēki no visām pārējām savienības malām brauca ne tikai atpūsties, bet arī tikt galā ar dažādām hroniskām veselības likstām.
Laikapstākļu izmaiņu saistību ar dažādu veselības problēmu saasināšanos vēl ik pa laikam pēta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata nodaļas vadītājs Andris Vīksna min terminu "meteoropāts", kas salīdzinoši nav pārāk izplatīts angliski runājošajā pasaules daļā, taču ir visai labi zināms termins, piemēram, Polijā, Serbijā, Horvātijā, Itālijā.
"Valda uzskats, ka apmēram 40% cilvēku var uzskatīt par meteoropātiem, kuru labsajūta, veselība ir kaut kādā jūtamā mērā atkarīga no laikapstākļu izmaiņām. Latvijā pagājušā gadsimta 70. un 80. gados bija diezgan attīstīta tāda nozare kā kurortoloģija," klāsta Vīksna un turpina: "Kūrortos mediķi un pētnieki sadarbībā ar meteorologiem meklēja korelācijas, saikni starp izmaiņām cilvēka veselības stāvoklī un laikapstākļu izmaiņām. Līdz ar to tika izveidots pamats šai sistēmai, ko izmantojam vēl šobaltdien, informējot sabiedrību par medicīniskajiem laika tipiem."
Par medicīnisko aspektu, proti, ko par laika apstākļu iespējamo ietekmi uz veselību saka "svaigāki" pētījumi, kas tapuši pēdējo desmit gadu laikā, nedaudz vēlāk. Vispirms par pašiem laika tipiem.
Kādi faktori ietekmē medicīnisko laika prognozi
Konkrētie četri laika tipi – pirmais jeb īpaši labvēlīgais, otrais jeb labvēlīgais, trešais jeb nelabvēlīgais un ceturtais jeb īpaši nelabvēlīgais – ir unikāli tieši Latvijai. Kaut arī šur tur citviet pasaulē ir tā dēvētās bioloģiskās laika prognozes, šādā formātā laika ziņās tās, iespējams, vairs varam dzirdēt tikai šeit.
