"Campus" jau pirms dažiem gadiem vēstīja par tā saucamo "kukaiņu apokalipsi" – kluso masveida izmiršanu, kas notiek it kā fonā un nemanāmi, bet ir ar potenciālu pamatīgi ietekmēt arī mūsu dzīvi. No mums svarīgu kultūraugu apputeksnēšanas un organisko atkritumu noārdīšanas līdz pat ļoti svarīgiem posmiem barības ķēdē – kukaiņi ir visur un pilda ļoti nozīmīgas funkcijas dabā.
Diemžēl daudzviet šobrīd kukaiņu biodažādība un arī kopējā biomasa strauji sarūk. 2017. gadā plašu rezonansi izraisīja žurnālā "PLOS One" publiskots pētījums, kur bija secināts – Vācijas rietumos 63 aizsargājamās dzīvotnēs lidojošo kukaiņu biomasa nepilnu trīs desmitgažu laikā sarukusi par 75%. 2020. gadā "Campus" uzrunāja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētnieku Kristapu Vilku, kurš apstiprināja, ka šis pētījums izraisīja viļņošanos. Tiesa, izmantotā metodoloģija arī tika kritizēta.
"Diemžēl, kā daudzi zinātniskajā literatūra pēc tam pamatoti norādīja, šis pētījums lielā mērā bija nestandartizēts, viegli kritizējams, turklāt tā uzmanības lokā tiešām bija biomasas, nevis skaita vai sugu kā tādu izzušana. Tā ir liela atšķirība. Iedomāsimies smagu kameni un uz tās fona simtiem, varbūt tūkstošiem sīkāku kukaiņu, tādu kā odi, mušas utt. Ja negatīvas izmaiņas skar kamenes, un tas tā tiešām var būt un arī notiek, sverot kukaiņu paraugu biomasu, iegūstam lielu samazinājumu. Taču tas neko nepasaka par to lielo sīkāko kukaiņu skaitu. Tādēļ ir precīzi jāskatās, par ko ir pētījumi, – par kukaiņu sugu izzušanu, kukaiņu skaita (populācijas) samazināšanos vai kukaiņu biomasas samazināšanos," toreiz komentēja Vilks. Tomēr sabiedrības uzmanību kukaiņu (un attiecīgi arī cilvēku) likstām šis pētījums pievērsa, un pēc tam sekoja vairākas citas zinātniskas publikācijas par citiem pasaules reģioniem. Secinājums – jā, daudzās kukaiņu grupās patiešām novērojams, ka populācija sarūk.
Izdevumā "Nature" nesen publicētā darbā nu aplūkots, kas ir paši galvenie kukaiņu izmiršanas veicinātāji un ko varam darīt lietas labā. Analizējot plašu datu kopu par kukaiņu populāciju vairāk nekā 6000 vietās pasaulē, Londonas Universitātes koledžas ekologs Čārlijs Outvaits un kolēģi galveno uzmanību pievērsa diviem faktoriem – lauksaimniecības ietekmei un temperatūras pieaugumam.
Pētnieki secināja, ka divdesmit gadu griezumā lielākais sarukums gan sugu dažādības, gan populācijas ziņā ir vietās, kur šie abi faktori ir kombinēti – gan caurmērā augstākas temperatūras, gan liels dabisko dzīvotņu iznīcināšanas temps par labu lauksaimniecības zemju ierīkošanai.
Pētnieki secināja, ka vietās, kur apmēram 75% dabisko dzīvotņu blakus lauksaimniecības zemēm palikušas neiznīcinātas, kukaiņu populācija sarukusi vien par 7% un sugu dažādība vien par 5%, turpretī vietās, kur saglabāts mazāk par ceturto daļu no sākotnējām dzīvotnēm, šis sarukums attiecīgi ir 63% un 61%.
"Pārdomāts lauksaimniecības reģionu menedžments, piemēram, blakus kultūraugu laukiem saglabājot dabiskās dzīvotnes, var palīdzēt svarīgām kukaiņu sugām izdzīvot," vietne "Science Alert" citē pētījuma līdzautoru Timu Ņūboldu. Šādas saglabātas kukaiņu "oāzes" īpaši svelmainās dienās sniegtu iespēju turpat netālu no iekoptajiem laukiem rast patvērumu ēnā, kā arī piekļūt citiem izdzīvošanai nepieciešamiem resursiem. Klimata pārmaiņām turpinoties un planētai piedzīvojot arvien vairāk karstuma viļņu, pētnieki datos novēroja, ka vissmagāk skartas tieši dzīvotnes tropu joslas valstīs, piemēram, Vidusjūras reģionā. Turpretī atsevišķās pasaules vietās sugu dažādība tieši pieaug – galvenokārt mērenajā klimata joslā. Īpaši labi sokas saldūdens kukaiņiem, kuru populācija pat vietām pieaug. Pētnieki atgādina, ka Lielbritānijā un kontinentālās Eiropas valstīs pēdējā laikā daudz darīts, lai uzlabotu vides, tostarp saldūdens resursu kvalitāti, kas arī var izskaidrot šo tendenci.
Tomēr dabisko dzīvotņu saglabāšanai būtu jānorit aktīvāk. "Mūsu atklājumi uzsver, ka šis ir steidzams darbs – jābremzē augstas intensitātes lauksaimniecības ekspansija un jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas," atgādina Outvaits.
