Triecienu fiksēja 2021. gada izskaņā – tieši Ziemassvētku vakarā –, bet tobrīd pētnieki vēl nezināja, ka to izraisījis meteoroīds. "InSight" zonde savas darbības laikā fiksējusi vairāk nekā 1300 "marsatrīču" – šī varēja būt tikai kārtējā. Tomēr Marss ne velti ir vislabāk izpētītā planēta Saules sistēmā, ja neskaita Zemi, protams. Ap to riņķo arī vairāki satelīti. Viens no tiem ir "Mars Reconnaissance Orbiter", kas sekmīgi pamanīja Ziemassvētkos reģistrētās seismiskās aktivitātes cēloni – prāvu jaunu krāteri. "Uzreiz bija skaidrs, ka šis ir lielākais no jaunajiem krāteriem, ko esam redzējuši," preses konferencē informēja "InSight" misijas zinātniece Ingrida Daubara.
Kaut meteoroīdi Marsu bombardē visai regulāri, lielākoties tie ir ļoti mazi. Taču šoreiz sarkanā planēta "pa pieri" dabūja pamatīgi – krāteris ir apmēram 150 metrus diametrā un tādējādi vismaz desmit reižu lielāks par citiem jaunajiem krāteriem, ko līdz šim novērojuši Marsa pētnieki.
Trieciens nesis arī patīkamu pārsteigumu – ap krātera perimetru izsviesti prāvi ūdens ledus gabali. Jau sen bija zināms, ka uz Marsa ir sasalis ūdens, taču daudz tuvāk poliem. Šis trieciens nu atklājis, ka visai tuvu zem Marsa virskārtas ūdens atrodams arī tuvāk ekvatoram. Daudzsološi, ņemot vērā visai tuvas nākotnes plānus uz Marsu sūtīt cilvēkus.
Dažādu apsvērumu dēļ izdevīgāk to darīt tieši tuvu ekvatoram. Pirmkārt, arī uz Marsa tā ir siltākā daļa, kas saņem visvairāk Saules enerģijas. Otrs apsvērums saistīts ar ceļu atpakaļ – raķetes izdevīgāk ir palaist no apgabaliem, kas tuvu ekvatoram. Arī uz Zemes vairums raķešu startu notiek no ekvatoriālajā joslā izvietotām bāzēm. Planētas griežas ap savu asi, bet lineārais ātrums, protams, vislielākais ir uz ekvatora. Marsam tas ir nepilni 870 kilometri stundā. No ekvatora palaistām raķetēm tas palīdz sasniegt orbītu ar mazāku degvielas patēriņu.
Tādējādi apliecinājums, ka sasalis ūdens uz Marsa atrodams arī tuvāk ekvatoram, ir labas ziņas nākotnes misiju plānotājiem. Bez ūdens tās nebūtu iespējamas – to vajag ne tikai cilvēka dabisko vajadzību apmierināšanai, bet arī lai ražotu raķešdegvielu atceļam uz Zemi. Ūdeni elektrolīzes procesā uz Marsa varēs sadalīt ūdeņradī un skābeklī, kas faktiski ir raķešdegviela. Šobrīd sašķidrinātu ūdeņradi un skābekli izmanto, piemēram Eiropas "Ariane 5" raķetes. Arī jaunā NASA "Space Launch System" izmantos sašķidrinātu ūdeņradi un skābekli.
Meteoroīda trieciens arī ir vēl viens gabaliņš zināšanu puzlē par to, kāpēc uz Marsa ziemeļu puslode ir relatīvi līdzena, bet dienvidu puslode – bagāta ar kalniem. Pašlaik ir divas vadošās versijas. Viena atšķirības skaidro ar dažādiem iežu sastāviem Marsa ziemeļu un dienvidu puslodē. Otra versija – dienvidos Marsa garoza ir biezāka. Meteoroīda trieciena krāteris liecina par labu otrai versijai, taču nav uzskatāms par noteicošu pierādījumu.
Jau vēstīts, ka uz "InSight" zondes saules paneļiem gadu laikā sakrājusies visai bieza putekļu kārta. Tie ražo arvien mazāk un mazāk enerģijas, un NASA jau pakāpeniski atslēdza vairākus no zondes instrumentiem, lai enerģiju taupītu un turpinātu pēc iespējas ilgāk ievākt svarīgākos datus par Marsa seismisko aktivitāti. Tomēr tas ir neizbēgami un, visticamāk, vien mēnešu jautājums, kad zonde "aizmigs" uz visiem laikiem.
