Iespējams, arī mežu izciršanai un intensīvai lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai ir ietekme uz to, cik liels ir zoonotisku vīrusu (tādu kā jaunais koronavīruss) izraisītu epidēmiju risks, secināts nupat akadēmiskajā žurnālā "Frontiers in Veterinary Sience" publiskotā pētījumā. Korelācija ir šāda – samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, pieaug varbūtība, ka šajās vietās uzliesmos infekcijas.
Pētījumā apkopoti dati par laika posmu no 1990. līdz 2016. gadam, tāpēc Covid-19 šajā izlasē nav. Pētnieku aplūkotajā datu kopā ir 3884 slimību uzliesmojumi, kurus izraisījušas 116 zoonotiski vīrusi, kā arī 1996 slimību uzliesmojumi, kurus izraisījuši vektoru pārnēsāti patogēni. Vektoru pārnēsāti patogēni var būt gan vīrusi, gan baktērijas vai parazīti, kurus pārnēsā kukaiņi, ērces.
Pētnieki secināja, ka laika gaitā, pieaugot izcirstajām teritorijām un monokultūru lauksaimniecībai (milzīgas plantācijas, kurās tiek audzēta tikai viena kultūraugu suga), pieaudzis arī zoonotisku slimību uzliesmojumu skaits. Pat vietās, kur pēc meža izciršanas tiek iestādīti jauni koki, novērota līdzīga saistība, jo lielā daļā gadījumu tiek stādīti vienas sugas koki.
Pētījuma autori uzskata – dabiskā ekosistēmā, kas veidojusies bez tiešas cilvēka iesaistes un ir ar lielu bioloģisko daudzveidību, sarežģītā barības ķēde darbojas kā slimību filtrs. Proti, tas, ka kāds vīruss vai cita veida patogēns var inficēt konkrētu sugu kādā no barības ķēdes posmiem, vēl nenozīmē, ka šis patogēns ir spējīgs inficēt kādu citu sugu pakāpi, divas vai trīs augstāk vai zemāk barības ķēdē. Vietās ar lielu biodažādību vīrusi vai parazīti parasti ir "iespundēti" konkrētu sugu robežās un attiecīgi ir mazāka iespēja, ka tie strauji izplatīsies plašā apgabalā. Savukārt tur, kur meži ir izcirsti un ieviestas lielas sojas, eļļas palmu (attēlā apakšā) vai citu kultūraugu plantācijas, dominē tikai dažas dzīvnieku sugas, piemēram, žurkas vai dažas odu sugas. Tādējādi šī dabiskā daudzu līmeņu patogēnu filtra vairs nav – ja kāda no dzīvnieku sugām šādos bioloģiski viendabīgos apgabalos pārnēsā vīrusu, tas strauji tiek izplatīts lielā daļā dzīvnieku populācijas un lielā teritorijā. Tādējādi pieaug arī varbūtība, ka ar vīrusu vai citu patogēnu biežāk kontaktā nonāk cilvēki, kas apkopj minētās teritorijas. Reizi pa reizei kāds no šiem vīrusiem ir spējīgs inficēt arī cilvēku un sākt savu izplatību cilvēku populācijā.
"Es biju pārsteigs, cik skaidri šī sakarība datos iezīmējās. Mums vairāk jāpievēršas tam, kāda ir mežu loma gan vides, gan dzīvnieku un cilvēku veselībā. Šī pētījuma vēstījums ir – neaizmirsīsim par mežiem," izdevums "The Guardian" citē vienu no autoriem Seržu Morānu.
Līdzīgi pētījumi veikti iepriekš, piemēram, Brazīlijā zinātnieki noteikuši saistību starp lietusmežu izciršanu un malārijas uzliesmojumiem, bet Dienvidaustrumāzijas valstīs veikti pētījumi liecina, ka atmežošana veicina oda Anopheles darlingi izplatību, un šīs sugas odi pārnēsā gan malāriju izraisošos parazītus, gan vairākus citus patogēnus.
Morāns un kolēģi aicina, nākotnē plānojot jaunus projektus, ņemt vērā ne tikai to ekonomisko ieguvumu, bet arī potenciālo ietekmi uz globālās sabiedrības veselību. "Paaugstināts risks sākotnēji būtu vietējiem iedzīvotājiem, taču pēc tam arī pārējai pasaulei – Covid-19 ir apliecinājums tam, cik ātri šādas slimības var izplatīties," skaidro pētnieks.
Jau iepriekš pētnieki brīdinājuši, ka nākamās pandēmijas "pirmavots" varētu būt Amazones lietusmeži, kur turpinās koku izciršana milzu apmērā. Brazīlijas ekologs Dāvids Lapola intervijā ziņu aģentūrai AFP skaidroja, ka cilvēku aktivitāte Amazones lietusmežos kādā brīdī var rezultēties ar jaunu pandēmiju. "Amazones lietusmeži ir milzīgs vīrusu rezervuārs. Labāk lieki neriskēt," uzskata ekologs, kurš Vācijā ieguvis doktora grādu zemes sistēmu modelēšanā. "Kad tu izjauc ekoloģisko līdzsvaru, tu radi situāciju, kurā vīruss var "pārlēkt" no dzīvnieku populācijas uz cilvēku populāciju," uzskata Lapola. Kā tas iepriekš jau noticis ar Ebolas vīrusu un Denges drudzi.
