Milža 'pirksta nospiedums' kosmosā – Veba teleskops nofotografē divu zvaigžņu sastrādāto
Foto: NASA, ESA, CSA, STScI, JPL-Caltech

Attēlā redzamie 17 koncentriskie putekļu gredzeni atgādina daļu no kāda gigantiska pirksta atstāta nospieduma kosmosa plašumos. Šajā ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtajā attēlā redzams 5000 gaismas gadu attālumā esošās binārās zvaigžņu sistēmas "Volfa-Raijē 140" ("Wolf-Rayet 140") veikums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šie koncentriskie gredzeni ir gluži kā koka gadskārtas – viens gredzens tiek izveidots reizi astoņos gados, kad binārās sistēmas zvaigznes viena otrai palido tuvu garām.

"Gluži kā precīzs pulkstenis, "Volfa-Raijē 140" sistēma ik astoņus gadus izpūš kosmosā putekļu gredzenu, ko zvaigžņu vējš pēc tam izpleš, gluži kā piepūšot balonu," izdevums "The Guardian" citē Sidnejas Universitātes Astronomijas institūta profesoru Pīteru Tathilu.

Tādējādi ar Veba teleskopu uzņemtajā attēlā redzamā 17 gredzenu struktūra izveidojusies aptuveni 130 gadu laikā un nu ir izpletusies ļoti prāvā apgabalā, kas lielāks par mūsu Saules sistēmu.

No kurienes tur tik daudz materiāla krāšņajiem gredzeniem? Šajā binārajā zvaigžņu sistēmā ir viena Volfa-Raijē tipa zvaigzne. Tās ir masīvas zvaigznes sava dzīves cikla nogalē. Zvaigznes ārējos slāņos faktiski vairs nav ūdeņraža, un arī kodolā reakcijās tiek sintezēts jau hēlijs vai smagāki elementi. Šīs zvaigznes raksturo spēcīgi zvaigznes vēji un gāzu aizplūšana. Kā salīdzināja vietne "Starspace.lv", Volfa-Raijē zvaigznes faktiski lēnām sadalās mūsu acu priekšā.

Konkrētajā gadījumā šī Volfa-Raijē tipa zvaigzne ir ar 25 reižu lielāku masu par mūsu Sauli, bet otra zvaigzne sistēmā ir izmērā vēl prāvāks zilais supermilzis. Astronomi lēš, ka šī Volfa-Raijē zvaigzne zaudējusi jau pusi savas sākotnējās masas, no turienes arī gana daudz materiāla grezeniem.

"Vējš no otras zvaigznes šo gāzi sadala līnijās un saspiež tik ļoti, ka tā kondensējas putekļos," skaidro astronome Olīvija Džounsa no Apvienotās Karalistes Astronomijas tehnoloģiju centra. Tas ir ne tikai krāšņs foto, bet arī iespēja vērot retu fenomenu, kas atklāj, kā kosmosā skarbos apstākļos uzvedas šāda veida materiāls.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.