2020. gadā reģistrētais meteorīts "El Ali" sevī slēpis interesantus ģeoloģiskus veidojumus – divus minerālus, kuri līdz šim uz mūsu planētas dabā nebija atrodami, vēsta "Live Science".

Meteorīts ir prāvs – sver vairāk nekā 15 tonnas –, taču oficiāli tas katalogā reģistrēts vien pirms diviem gadiem. Starptautiskās Meteorītu un planētu pētniecības biedrības uzturētajā vietnē minēts, ka vietējie iedzīvotāji par neparasto akmeni zinājuši jau vismaz piecās paaudzēs, un tas apdziedāts arī vietējā folklorā. Cilvēki bija ievērojuši, ka tas ir atšķirīgs no pārējiem apkārtnē esošajiem akmeņiem. Varam secināt, ka uz Zemes meteorīts nonācis visnotaļ sen.

2020. gada augustā akmens tika iekrauts mašīnā un nogādāts Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo, bet nu jau tas atrodas Ķīnā un, kā var saprast, tiks izlikts izsolē. Pētnieki par to nav sajūsmā – nonākšana privāta kolekcionāra rokās nozīmētu, ka šī vērtīgā objekta paraugu analīze kļūtu ja ne neiespējama, tad ļoti apgrūtināta. Taču galīgi bešā zinātnieki nepalika – jau iepriekš no meteorīta atšķelti vairāki fragmenti un nosūtīti uz dažādām laboratorijām sastāva analīzei.

70 gramus smags paraugs nonācis Albertas Universitātes zinātnieku rokās. Tuvāka izpēte atklāja, ka meteorīta sastāvā ir divi minerāli, kas līdz šim dabā nebija atrasti. Zinātniekiem līdz ar to bija iespēja dot tiem nosaukumu. Viens nodēvēts par elalītu – atvasinājums no meteora "El Ali" nosaukuma. Otrs nosaukts par elkinstantonītu – par godu Arizonas Štata universitātes pētniecei un NASA asteroīdu izpētes misijas "Psyche" zinātniecei Lindijai Elkinsai–Tantonai.

"Lindija ir paveikusi lielu darbu, pētot, kā veidojas planētu dzelzs kodoli, kuru tuvākais analogs ir šādi dzelzs meteorīti," Albertas Universitātes vietnē publicētajā preses relīzē skaidro Kriss Hērds, universitātes meteorītu kolekcijas un ekspozīcijas kurators.

Elalīta un elkinstantonīta analogi gan iepriekš jau radīti laboratoriskos apstākļos, taču dabā atrasti pirmo reizi. Tieši tāpēc pētniekiem arī tik ātri izdevās identificēt šos minerālus.

Zinot gan precīzus apstākļus laboratorijā, kādos izdevās radīt šos minerālus, gan nu redzot dabiskos variantus, ģeologiem ir jau labāks priekšstats par vidi, kādā veidojies pats asteroīds, kura daļa ir Somālijā atrastais "El Ali" meteorīts.

Taču par jaunatklājumu interesējas ne tikai planētu un asteroīdu pētnieki. "Ik reizi, kad atklājam kādu jaunu materiālu, saausās arī materiālzinātnieki, meklējot tam potenciālus pielietojumus ikdienā," atklājuma praktisko aspektu ieskicē Hērds. Viņa prezentācija par atklājumu skatāma, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!